E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 31048
Lasīšanai: 4 minūtes
TĒMA: Nodokļi

Atbrīvojumu no kapitāla pieauguma nodokļa var saņemt arī citas ES valsts rezidents

J
jautā:
21. novembrī, 2023
Irēna

Labdien! Persona ir deklarēta un dzīvo Lietuvā, viņai Latvijā ir mantots dzīvoklis, kuru viņa tagad vēlas pārdot (no mantojuma brīža ir pagājuši seši gadi). Vai pārdošanas gadījumā ir piemērojams 20% nodoklis? Kad šis nodoklis nav jāmaksā?

A
atbild:
24. novembrī, 2023
Lidija Dārziņa
LV portāls

Latvijā nav mantojuma nodokļa, taču, ja pārdod mantotu nekustamo īpašumu, nodoklis ir jāmaksā, ja vien uz situāciju neattiecas kāds atbrīvojuma kritērijs. Ienākumam no nekustamā īpašuma atsavināšanas piemēro atbrīvojumus likumā noteiktajos gadījumos arī tad, ja ienākuma guvējs ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomiskās zonas valsts rezidents.

Vispārējā gadījumā likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteikts, ka ir jāmaksā nodoklis no kapitāla pieauguma – 20%. Ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas nosaka, no nekustamā īpašuma pārdošanas cenas atņemot iegādes vērtību un nekustamajā īpašumā veikto ieguldījumu vērtību nekustamā īpašuma turēšanas laikā.

Ir noteikti vairāki gadījumi, kad ienākums nav apliekams, proti, ja ienākums tiek gūts no tāda nekustamā īpašuma pārdošanas, kas:

  • īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir vairāk nekā 60 mēnešus un pēdējo 60 mēnešu laikā līdz nekustamā īpašuma pārdošanas līguma noslēgšanas dienai vismaz 12 mēnešus pēc kārtas ir deklarētā dzīvesvieta;
  • īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un pēdējos 60 mēnešus līdz nekustamā īpašuma atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai ir vienīgais zemesgrāmatā reģistrētais īpašums;
  • ir vienīgais zemesgrāmatā reģistrētais nekustamais īpašums, no kura gūtais ienākums no jauna tiek ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamā īpašumā 12 mēnešu laikā pirms vai pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas.

Ja atsavina nekustamo īpašumu, tad atskaites brīdis nekustamā īpašuma piederības ilguma noteikšanai ir diena, kad personas īpašuma tiesības uz šo īpašumu nostiprinātas zemesgrāmatā.

No vecākiem mantots nekustamais īpašums mantinieka īpašumā skaitās no dienas, kad attiecīgais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā kā mantojuma atstājēja īpašums.

Ja fiziskā persona, kurai ir Latvijas valstiskā piederība, uzturas ārpus Latvijas ilgāk par sešiem mēnešiem un ar konsulārās vai diplomātiskās pārstāvniecības starpniecību vai tieši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei ir paziņojusi par savu dzīvesvietu ārvalstī, laika periods, kad nekustamajam īpašumam jābūt bijušam fiziskās personas deklarētajai dzīvesvietai (12 mēneši), ir summāri jebkuri 12 mēneši pēdējo 60 mēnešu laikā līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai.

Nosakot, vai nekustamais īpašums fiziskās personas īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un vismaz 12 mēnešus līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai ir fiziskās personas deklarētā dzīvesvieta, vērtē, vai nekustamais īpašums nav izmantots saimnieciskajā darbībā. Ienākuma gūšanu no nekustamā īpašuma atsavināšanas nekvalificē kā saimniecisko darbību, ja izdevumi, kas saistīti ar īpašuma atsavināšanas rezultātā gūto ienākumu, nav atzīti par saimnieciskās darbības izdevumiem.

Nodokļa piemērošanai ir visai daudz kritēriju. Tāpēc savā individuālajā situācijā jau pirms dzīvokļa pārdošanas ieteicams konsultēties Valsts ieņēmumu dienestā.

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas