Situācijās, kad ir nepieciešama policijas klātbūtne, noteikti jāzvana uz 110. Tāpat operatīvo informāciju iespējams nodot ar pašvaldības policijas mobilās lietotnes starpniecību.

Pašvaldības policijas darbinieku pienākums ir noskaidrot notikuma apstākļus, apzināt aizsargājamo personu un personu, kas rada draudus. Notikuma vietā policijas darbinieki izvērtē, vai persona, kas rada draudus, varētu nodarīt kaitējumu personas dzīvībai, brīvībai vai veselībai un vai pastāv tūlītēji draudi.

Piemērojot pagaidu aizsardzību pret vardarbību, vardarbīgajai personai tiek uzlikts pienākums atstāt dzīvesvietu, kurā uzturas cietusī persona, noteikts aizliegums ar cietušo tikties vai jebkurā veidā sazināties, vai ar citu personu palīdzību organizēt tikšanos.

Policija lēmumu par nošķiršanu var piemērot uz laiku līdz 8 dienām, taču, ja cietusī persona pēc tam vēlas, lai šo jautājumu turpina skatīt tiesa, tad ar policijas starpniecību tiek iesniegts pieteikums arī tiesai.

Ja policijas darbinieks, izvērtējot vardarbības draudu risku, konstatē, ka nepastāv tūlītēji draudi un nav nepieciešams pieņemt policijas lēmumu par nošķiršanu, tad viņš informē aizsargājamo personu par tiesībām iesniegt tiesā pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību (Ministru kabineta 2014. gada 25. marta noteikumu Nr. 161 “Kārtība, kādā novērš vardarbības draudus un nodrošina pagaidu aizsardzību pret vardarbību” 5. punkts).

Ja ģimenē kāds cieš no emocionālas vardarbības (tā var izpausties kā apsaukāšana, kliegšana, draudēšana, durvju aizciršana, trauku plēšana), tad primāri viņam jālemj, vai šādas attiecības ir nepieciešamas, un būtu jāšķir laulība.

Cietusī persona var lūgt ne tikai nošķiršanu, bet arī nosūtījumu uz tiesas medicīnas ekspertīzi, ja piedzīvota fiziskā vardarbība. Ņemot vērā medicīnas ekspertīzes slēdzienu, arī tiek noteikts, vai papildus persona saucama pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības. Pagaidu aizsardzību pret vardarbību civilprocesuālajā kārtībā iespējams piemērot gadījumos, kad nav pamata uzsākt kriminālprocesu vai administratīvo lietvedību. Tie ir gadījumi, kad persona fiziski vēl nav aizskarta, bet pastāv risks, ka tas varētu notikt nākotnē.

Par to, kur vardarbībā cietušajam vērsties pēc palīdzības, vairāk informācijas var meklēt LV portāla skaidrojumā “Vardarbība ģimenē – ko der zināt cietušajam (II)”.