Kredītiestādes maksā vispārējos nodokļus. Uzņēmēji no kreditēšanas gūst peļņu un no tās attiecīgi maksā uzņēmumu ienākuma nodokli. Banku nozarei ir specifiski papildu maksājumi – finanšu stabilitātes nodeva, iemaksas noguldījumu garantiju fondā u. c.

Tā kā jūsu jautājums ir par firmām, var pieņemt, ka interesējaties par patērētāju kreditētājiem, kas darbojas ārpus banku sektora. Šo uzņēmēju darbību regulē Patērētāju tiesību aizsardzības likums. Tajā noteikts, kas ir kredīta kopējās izmaksas patērētājam, proti, visas izmaksas, tai skaitā procenti, komisijas nauda, nodevas un jebkādi citi maksājumi, kas patērētājam jāmaksā saistībā ar kreditēšanas līgumu un kas ir kredīta devējam zināmi (izņemot zvērināta notāra izmaksas). Kredīta kopējās izmaksās iekļauj arī izmaksas par papildu pakalpojumiem saistībā ar kreditēšanas līgumu, tostarp apdrošināšanas prēmijas, ja papildu pakalpojumu līguma noslēgšana ir obligāts priekšnoteikums, lai saņemtu kredītu vai lai to saņemtu ar piedāvātajiem noteikumiem un nosacījumiem. Ja kredīta atmaksa nodrošināta ar nekustamo īpašumu vai kredīta mērķis ir iegūt vai saglabāt tiesības uz nekustamo īpašumu, kredīta kopējās izmaksās patērētājam iekļauj arī īpašuma vērtēšanas izmaksas, ja šāda vērtēšana ir vajadzīga kredīta saņemšanai.

Nodokļi šajā uzskaitījumā nav minēti.

Arī nebanku nozare no kreditēšanas gūst peļņu un no tās maksā nodokļus.