Lai gan Satversmē ikvienam ir noteiktas tiesības uz vārda brīvību, tomēr tā nav absolūta visatļautība. Ikreiz, paužot viedokli sociālajos portālos, vajadzētu padomāt par rīcības sekām. Darbiniekam tiesību aktos nav noteikts aizliegums sociālo portālu privātajos profilos publicēt informāciju par darba devēju, tai skaitā pievienojot dokumentu failus (kaut arī ar aizklātām ziņām par darbinieku un darba devēju), kas attiecināmi tikai uz darbinieku un darba devēju. Tomēr ir jāņem vērā, ka dažkārt arī ar aizklātām ziņām dokumentos, tā kā darbinieks attiecīgo informāciju publicē no personīgā profila, ir iespējams identificēt darba devēju. Tāpat ir jāievēro nosacījumi, par kādiem darbinieks vienojies ar darba devēju darba līgumā vai citos uzņēmuma iekšējos dokumentos. Darbinieka vārda brīvība var būt ierobežota ar pienākumu neizpaust komercnoslēpumu vai aizliegumu izplatīt apšaubāmas vai apzināti nepatiesas ziņas par darba devēju. Proti, ir jāvērtē, kā darbinieka darbības sociālajos portālos ietekmē vai var radīt negatīvas sekas darba devējam.

Nopietnākā gadījumā darba devējs, izvērtējot pārkāpuma smagumu, darbiniekam drīkst arī uzteikt darba līgumu. Piemēram, ja darbinieks ir izpaudis informāciju, kas ir darba devēja komercnoslēpums, un ar savu rīcību radījis darba devējam zaudējumus. Savukārt, ja darbinieks ar savu uzvedību sociālajos portālos, iespējams, ir ietekmējis darba devēja reputāciju, ceļot neslavu, arī šādā gadījumā var iestāties darbinieka atbildība, ja izpaustās ziņas izrādīsies apmelojošas.