Civillikums noteic, ka saistību tiesības izbeidzas, ja tiesīgā persona tās pienācīgi neizlieto likuma noteiktā noilguma termiņā (1893. pants). Atbilstoši 1895. pantam visas saistību tiesības, kuras nav noteikti izņemtas no noilguma ietekmes un kuru izlietošanai nav likumā noteikti īsāki termiņi, izbeidzas, ja tiesīgā persona tās neizlieto desmit gadu laikā. Atsevišķi speciālie likumi tomēr paredz būtiski īsākus noilguma termiņus. Piemēram, Komerclikuma 406. pants paredz, ka no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā. Tādējādi, lai noskaidrotu, vai ir iestājies noilgums, jums ir jānoskaidro, vai aizdevums izsniegts komercdarījuma ietvaros, vai tomēr uz darījumu būs attiecināms garākais, proti, Civillikumā paredzētais, termiņš.

Jums jāņem vērā, ka, nezinot visus lietas apstākļus, nevar droši apgalvot, ka noilgums jau iestājies arī tad, ja pagājuši jau 15 gadi kopš kredīta izsniegšanas. Likums paredz, ka noilgums tiek pārtraukts, ja kreditors atgādina parādniekam par parādu, piemēram, nosūtot pretenziju (Civillikuma 1905. pants), izlieto savu tiesību, ceļot prasību tiesā vai vēršoties pie šķīrējtiesas (Civillikuma 1902. pants). Ja kreditors pārtrauc noilgumu, tomēr nekādas darbības turpmāk neveic, noilguma termiņš sāk atkāroti tecēt, līdz iestājas noilgums vai kreditors izlieto savas tiesības uz saistību izpildi.