No Jūsu jautājuma noprotams, ka Jūs interesē, vai Vācijas kompetentā tiesa varētu lemt par bērna atgriešanos Latvijā, ja Jūsu bērns jau ilgāk par gadu dzīvo Vācijā. 

Darām zināmu, ka minēto jautājumu regulē Hāgas 1980.gada 25.oktobra Konvencija par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem (Konvencija). Konvencijas 12.pants noteic: „Ja bērns ir ticis nelikumīgi aizvests vai aizturēts atbilstoši 3.pantā minētajiem noteikumiem un ja, uzsākot lietu, tās Līgumslēdzējas Puses, kurā atrodas bērns, tiesā vai administratīvajā iestādē ir pagājis mazāk nekā gads kopš nelikumīgās aizvešanas vai aizturēšanas datuma, iestādei, kurai lieta ir piekritīga, jādod rīkojums par bērna atgriešanos nekavējoties. 

Tiesai vai administratīvajai iestādei, pat ja lietas izskatīšana uzsākta pēc šī panta pirmajā daļā minētā viena gada termiņa beigām, jādod rīkojums par bērna atgriešanos, ja vien netiek pierādīts, ka bērns ir iedzīvojies jaunajā vidē. [..]” 

Vēršam uzmanību, ka ne Konvencijā, ne citos starptautiskajos tiesību aktos jēdzieni „bērna pastāvīgā dzīvesvieta” vai „bērna iedzīvošanās” nav definēti, tomēr norādes uz minēto jēdzienu saturu un interpretāciju ir sniegusi Eiropas Savienības Tiesa spriedumā lietā C-523/07 Korkein hallinto-oikeus  (2009.gada 2.aprīļa spriedums). 

Eiropas Savienības Tiesa šajā lietā noteica: „ [..] „pastāvīgās dzīvesvietas” jēdziens Regulas 8.panta 1.punkta izpratnē ir jāinterpretē tādējādi, ka šī dzīvesvieta atbilst vietai, ko raksturo bērna zināma integrācija sociālajā un ģimenes vidē. Šajā sakarā vērā it īpaši ir jāņem ilgums, regularitāte, apstākļi, uzturēšanās dalībvalsts teritorijā, kā arī ģimenes pārcelšanās šajā valstī iemesli, bērna pilsonība, izglītošanas vieta un apstākļi, valodu zināšanas, kā arī bērna ģimenes un sociālie sakari minētajā valstī. Bērna pastāvīgā dzīvesvieta ir jānosaka valsts tiesai, ņemot vērā visus katrā konkrētā gadījumā pastāvošos faktiskos apstākļus.”

Tiesneša izvērtējuma nepieciešamība katrā atsevišķā gadījumā nozīmē to, ka, kaut arī vārds „pastāvīgā” sliecas norādīt uz to, ka ir pagājis noteikts laika posms, nevar tikt izslēgts, ka bērns atkarībā no konkrētās lietas faktiskajiem apstākļiem var iegūt pastāvīgo dzīvesvietu dalībvalstī jau ierašanās brīdī. 

Līdz ar to noteikt, kur ir bērna pastāvīgā dzīvesvieta un vai bērns ir iedzīvojies jaunajā vidē, ir tiesas kompetencē. 

Atbildot uz Jūsu jautājumu, kā varētu pierādīt bērna iedzīvošanos Vācijā, Tieslietu ministrijas ieskatā, attiecīgie pierādījumi būtu dokumenti, kas norāda uz šī Eiropas Savienības Tiesa spriedumā minētajām pazīmēm, piemēram, izziņa un raksturojums no bērnudārza/skolas, izziņa no bērna ārstējošā ārsta (ģimenes ārsta), izziņa un raksturojums no pulciņiem vai interešu nodarbībām, ko, iespējams, apmeklē Jūsu bērns, kaimiņu liecības utt.

 Nepieciešamības gadījumā, lai iegūtu detalizētāku informāciju minētajā jautājumā, Jūs varat sazināties ar Tieslietu ministrijas Tiesiskās sadarbības departamenta Bērnu lietu sadarbības nodaļu, tālruņi: 67036790,  67036836 vai 67036846.