Labdien! Man pieder īpašuma 1/2 domājamā daļa, kas sastāv no šķūņa un dzīvojamās mājas. Otrai mājas pusei nav īpašnieka, nav nokārtotas īpašuma tiesības. NINO datu bāzē ir redzama lietotāja, kura ir mirusi jau vairāk nekā 30 gadus. Dabā no šķūņa bija tikai divas pussabrukušas sienas. Dzīvojamā māja bija daļēji sabrukusi, degusi, pilna ar atkritumiem. Būvvalde izdeva lēmumu man kā vienīgajam īpašniekam māju nojaukt vai atjaunot, jo tā esot avārijas stāvoklī un bīstama. Protams, ka vieglāk bija nojaukt, to arī izdarīju. Pēc ēku nojaukšanas būvvalde izdeva izziņu par ēkas neesamību dabā. Valsts zemes dienestā un kadastrā ēkas arī ir dzēstas vairs neeksistē. Iesniedzu Zemesgrāmatā nostiprinājuma lūgumu būvju dzēšanai, jo dabā tās nepastāv. Zemesgrāmata ēkas dzēst atteicās, atstāja lūgumu bez ievērības. Vai tiešām nav iespējams dzēst būves? Es labprāt vienotos ar otru īpašnieku par būvju dzēšanu, ja tāds būtu, bet otra īpašnieka nav, ir bijusi lietotāja, kura ir mirusi jau vairāk nekā 30 gadus, un šo gadu laikā mantinieki nav pieteikušies. Vai īpašumam tagad “jākarājas gaisā”, ja otrai īpašuma daļai nav īpašnieku un īpašums reāli dabā vairs nepastāv? Vai saskaņā ar Civillikumu ir iestājies noilgums mantošanai un otra īpašuma daļa būtu jāpieņem pašvaldībai? Vai es varu dzēst 1/2 īpašuma domājamās daļas? Vai sanāk, ka būvvaldes lēmums, kurā man kā vienīgajam īpašniekam tika uzdots māju nojaukt vai atjaunot, ir bijis nelikumīgs?
Civillikums noteic, ka mantiniekiem mantojums ir jāpieņem gada laikā – pie notāra jāuzsāk mantojuma lieta. Taču no mantojuma var atteikties, to var atraidīt un nepieņemt.
Ja īpašuma otrai daļai nav mantinieku, tie nav pieteikušies Civillikumā noteiktajā kārtībā, tad tiesā jāceļ prasība par to, ka šī manta ir piekritīga valstij. Prasību tiesā var celt ieinteresētā persona, piemēram, pašvaldība, kuras teritorijā ir nesakārtotas īpašumtiesības un netiek maksāts nekustamā īpašuma nodoklis; to var darīt arī kaimiņš, lai sakārtotu robežas.
Pēc noteiktu procedūru veikšanas bezmantinieka un bezīpašnieka manta pāriet valsts īpašumā. Civillikuma 416. panta pirmā daļa nosaka: ja pēc mantojuma atstājēja nāves viņam mantinieki nav palikuši vai šie mantinieki likumiskā termiņā pēc publikācijas par mantojuma atklāšanos nav ieradušies vai nav pierādījuši savas mantojuma tiesības, tad manta piekrīt valstij.
Notariāta likums un uz šī likuma pamata izdotie Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 618 “Noteikumi par mantojuma reģistra un mantojuma lietu vešanu” regulē procedūras, kā bezmantinieka mantu atzīt par piekritīgu valstij.
Savukārt Ministru kabineta noteikumi Nr. 364 “Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieku mantu” regulē darbības, kuras veic tiesu izpildītājs, kad ir atklājusies manta. Likums “Par Valsts ieņēmumu dienestu” (VID) un uz tā pamata izdotie MK noteikumi Nr. 1354 “Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā” nosaka procedūras, kas ir jādara ar valstij piekritīgo mantu.
Vairāk par to, kā iegūt īpašumā bezsaimnieka mantu, var izlasīt LV publikācijā “Kā rīkoties ar bezmantinieka un bezīpašnieka mantu” (skaidro zvērināta notāre Zane Ernštreite – tagad Zane Ankrava).
Ieteiktu ar visiem dokumentiem vērsties pie kvalificēta jurista vai zvērināta advokāta, lai vērtētu būvvaldes un zemesgrāmatas rīcību, kā arī to, kā rīkoties pašreizējā situācijā.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
