Dzīvokļa īpašuma likuma 9. panta 6. punktā noteikts, ka dzīvokļa īpašniekam ir tiesības piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā. Savukārt minētā likuma 10. panta 1. punktā piedalīšanās dzīvojamās mājas pārvaldīšanā ir noteikta kā dzīvokļa īpašnieka pienākums. Šajā pantā noteikti arī citi dzīvokļa īpašnieka pienākumi, tostarp: segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus (2. punkts); norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (3. punkts); maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus (4. punkts); maksāt zemes nomas maksu vai likumisko lietošanas maksu par zemes lietošanas tiesībām (5. punkts).  

Minētā likuma III daļā reglamentētas dzīvokļu īpašnieku kopības tiesības, pienākumi, kompetences. Likuma 15. panta trešajā daļā viennozīmīgi noteikts, ka dzīvokļu īpašnieku kopības sastāvā ir visi attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki. Likuma 17. panta “Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas nosacījumi” pirmajā daļā noteikts, ka, pieņemot dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, katram dzīvokļa īpašniekam ir tik balsu, cik dzīvokļu īpašumu viņam pieder.  

Likumā nav noteikti nekādi ierobežojumi dzīvokļu īpašnieka tiesībām un pienākumam piedalīties kopības lēmumu pieņemšanā. Tātad arī gadījumā, ja dzīvokļa īpašnieks nepilda vai pienācīgi nepilda savus pienākumus, pat ja tas rada problēmas citiem dzīvokļu īpašniekiem, viņam ir ne vien līdzvērtīgas tiesības, bet arī pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, tostarp – dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē. Dzīvokļu īpašnieku kopībai ir jāizmanto citi tiesiskie līdzekļi, lai panāktu, ka visi dzīvokļu īpašnieki pilda savus pienākumus, tostarp – savlaicīgi un pilnā apmērā veic visus komunālos maksājumus.