Saskaņā ar Komerclikumā definēto individuālais komersants ir fiziskā persona, kura kā komersants ierakstīta komercreģistrā (skat. 74. pantu). Tādējādi, lai gan individuālais komersants ir reģistrējams komercreģistrā un, izmantojot savu firmu, var slēgt darījumus, kas saistīti ar komercdarbību, persona jebkurā gadījumā saglabā fiziskās personas statusu.

Individuālā komersanta īpatnība ir tāda, ka individuālā komersanta komercdarbības ietvaros iegūtās saistības netiek nošķirtas un par savām saistībām fiziskā persona atbild ar visu savu mantu (skat. 76. pantu). Tādēļ nav nepieciešama kāda īpaša procedūra, ar kuru individuālā komersanta komercdarbības ietvaros iegūtās parāda saistības tiktu pārliktas, nodotas u. tml. fiziskajai personai, jo to imperatīvi paredz likums. 

Likuma regulējums noteic, ka prasījumi pret individuālo komersantu, kuri izriet no tā veiktās komercdarbības, noilgst triju gadu laikā pēc tā izslēgšanas no komercreģistra, ja prasījums nav pakļauts īsākam noilguma termiņam (skat. 76. pantu). Iestājoties noilgumam, saistību tiesības izbeidzas.

Ja jums nepastāv saistību tiesības, tad bijušo kreditoru prasījumi pret jums ir nepamatoti. Tomēr jāņem vērā, ka noilgums tiek pārtraukts, ja kreditors: atgādina parādniekam par parādu, piemēram, nosūtot pretenziju (Civillikuma 1905. pants); izlieto savu tiesību, ceļot prasību tiesā vai vēršoties pie šķīrējtiesas (Civillikuma 1902. pants). Ja kreditors pārtrauc noilgumu, tomēr nekādas darbības turpmāk neveic, noilguma termiņš atkārtoti sāk tecēt, līdz iestājas noilgums vai kreditors izlieto savas tiesības uz saistību izpildi.