Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ar laulību nesaistītas kopdzīves laikā tika ņemts kredīts mājas būvniecībai. Kredītmaksājumu sedz viena puse, īpašums pieder otrai pusei (līdzaizņēmējam). Pēc šķiršanās kredītsaistības joprojām turpina segt aizņēmējs, bet līdzaizņēmējs (īpašnieks) apdzīvo īpašumu. Kā šādā situācijā tiek uztvertas izmaksas, ko aizņēmējs veic, apmaksājot kredītu par labu trešajai personai, kura apdzīvo īpašumu? Vai konkrētajos apstākļos ir korekti veikt šādus maksājumus? Vai būtu nepieciešams savstarpēji noslēgt līgumu, kas attaisno naudas plūsmu (no aizņēmuma līguma perspektīvas tas ir pašsaprotams maksājums)? Paldies!
Konkrētajā situācijā tiesiskās attiecības tiek noregulētas, pamatojoties uz ar kredītiestādēm tiesiski noslēgtajiem līgumiem. Civillikuma 1587. pants noteic, ka tiesiski noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Līdz ar to kredītņēmējs nevar atkāpties no kredīta līguma tādēļ, ka mainījušies dzīves apstākļi. Tomēr būtu ieteicams vērsties bankā ar pieteikumu veikt izmaiņas līgumā, visām pusēm vienojoties.
Atbildot uz jautājumu par savstarpējo līgumu, kas attaisno naudas plūsmu, – ja naudas plūsma notiek starp bijušajiem dzīvesbiedriem, tad to, visticamāk, nāksies pamatot. Taču naudas pārskaitījums no kredītņēmēja uz aizdevēja kontu tiek pamatots ar aizdevuma (vai kredīta) līgumu.
Ja jums ir jautājumi par nodokļu normatīvo aktu piemērošanas kārtību konkrētajā gadījumā, jums ir iespēja vērsties Valsts ieņēmumu dienestā, zvanot uz tālruņa numuru: +371 67120005.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
