Saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 2. panta 2. daļas noteikumiem “dzīvesvietas deklarēšanas fakts pats par sevi nerada civiltiesiskas saistības”. Dzīvesvietas deklarācija faktiski ir personas paziņojums, kurā adresē valsts vai pašvaldība var šo personu sasniegt.

Savukārt Civillikuma 1036. pants noteic, ka “īpašums dod īpašniekam vienam pašam pilnīgas varas tiesību par lietu, ciktāl šī tiesība nav pakļauta sevišķi noteiktiem aprobežojumiem”. Tātad, ja jūsu mātei par labu nav pielīgti un nostiprināti īpašuma aprobežojumi, kas neļautu bez saskaņojuma ar viņu to pārdot, konkrēto īpašumu var pārdot.

Dzīvesvietas deklarēšana ir obligāts pienākums gan Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, gan personām, kuras saņēmušas uzturēšanās atļaujas vai reģistrācijas apliecības. Precīzi norādīta personas adrese nodrošina iespēju īstenot savas tiesības un pienākumus, kā arī saņemt būtisku informāciju no valsts un pašvaldību iestādēm. Attiecīgi būtu ieteicams, ka jūsu mātes deklarētajā adresē viņa ir sasniedzama. Ziņas par personas deklarēto dzīvesvietu iespējams anulēt, vēršoties ar iesniegumu pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā adrese atrodas. Iesniegumu pašvaldībā var iesniegt nekustamā īpašuma īpašnieks vai cita ieinteresētā persona (īpašnieka radinieks, pārvaldnieks vai īrnieks).