Atbildot uz 1.jautājumu, informējam, ka kriptovalūta nav oficiāla valūta, tai nav likumīga maksāšanas līdzekļa statusa, tās emisiju un izmantošanu neregulē un neuzrauga un tā juridiski nav piesaistīta nevienas valsts oficiālajai valūtai. Uz kriptovalūtu nav attiecināmi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas kompetencē esoši normatīvie akti (piemēram, Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums, Finanšu instrumentu tirgus likums utt.). Līdz ar to pēc būtības komercdarbība, kas saistīta ar kriptovalūtas uzpirkšanu un izplatīšanu, nav uzskatāma par finanšu instrumentu vai elektroniskās naudas emisiju, vai maksājumu pakalpojumu veikšanu. Ņemot vērā minēto, kriptovalūta pēc tās būtības ir uzskatāma kā prece jeb produkts, kuru var izmantot kā maiņas līdzekli, ja puses par to vienojas.

Atbilstoši likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 2. pantam ar iedzīvotāju ienākuma nodokli ir apliekami rezidentu Latvijā un ārvalstīs gūtie ienākumi.

Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 8. panta trešās daļas 21. punktā ir noteikts, ka pie ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, tiek pieskaitīti citi ienākumi, kas nav minēti šā likuma 9. pantā. Ņemot vērā, ka ienākumi no kriptovalūtas tirdzniecības nav minēti likuma 9. pantā kā ar nodokli neapliekami ienākumi, tad gūtais ienākums ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, piemērojot 23 procentu nodokļa likmi, neatkarīgi no tā, cik ilgi kriptovalūta ir glabāta.

Par saimniecisko darbību uzskata jebkuru darbību, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību. Likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ir noteikts, ka fiziskās personas darbība kvalificējama kā saimnieciskā darbība, ja tā atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

1) darījumu regularitāte un sistemātiskums (trīs un vairāk darījumu taksācijas periodā vai pieci un vairāk darījumu trijos taksācijas periodos);

2) ieņēmumi no darījuma pārsniedz 14 229 un vairāk euro taksācijas gadā, izņemot ienākumus no personīgā īpašuma atsavināšanas;

3) darbības ekonomiskā būtība vai personas īpašumā esošo lietu apjoms norāda uz sistemātisku darbību ar mērķi gūt atlīdzību.

Līdz ar to, veicot darījumus ar kriptovalūtu, gadījumā, ja izpildās kāds no minētajiem kritērijiem, pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas maksātajam ir pienākums reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicējam.

Atbildot uz 2. jautājumu, paskaidrojam: Latvijas rezidenti maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli gan no Latvijā gūtajiem ienākumiem, gan ārvalstīs gūtajiem ienākumiem. Latvijā ņem vērā ārvalstīs samaksāto nodokli. Savukārt Latvijas nerezidenti maksā nodokli tikai par Latvijā gūtajiem ienākumiem.

Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 14. panta otrajā daļā noteikts, ka nodokļu likumos fiziskā persona tiks uzskatīta par rezidentu, ja:

1) šīs personas deklarētā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā vai

2) šī persona uzturas Latvijas Republikā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā, vai

3) šī persona ir Latvijas pilsonis, ko ārzemēs nodarbina Latvijas Republikas valdība.

Nosakot personas rezidences statusu, tiek vērtēti visi trīs nosacījumi, kuriem katram atsevišķi izpildoties persona tiks uzskatīta par rezidentu Latvijas nodokļu normatīvo aktu piemērošanai.

Papildus informējam, ka saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra likumu, ja persona, kurai ir Latvijas valstiskā piederība, uzturas ārpus Latvijas ilgāk par sešiem mēnešiem, tās pienākums ir paziņot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei savas dzīvesvietas adresi ārvalstī, kā arī citas izmaiņas Iedzīvotāju reģistrā iekļautajās ziņās par sevi, saviem bērniem, kas jaunāki par 18 gadiem, un personām, kas atrodas tās aizbildnībā vai aizgādnībā (ar Latvijas konsulārās vai diplomātiskās pārstāvniecības starpniecību), ja šīs izmaiņas izdarītas ārvalsts institūcijās.

Tomēr deklarētā dzīvesvieta ārvalstī nav vienīgais kritērijs, pēc kura VID var noteikt, vai persona ir uzskatāma par nerezidenti.

Ja fiziskā persona uzskata, ka nodokļu aprēķināšanas vajadzībām tā ir Latvijas nerezidente un nodokļus no saviem gūtajiem ienākumiem maksās savā rezidences valstī – ārpus Latvijas –, Latvijas VID iesniedz:

• iesniegumu par Latvijas rezidenta statusa maiņu, norādot datumu, sākot ar kuru personu uzskata par nerezidenti, un sniedzot ar faktiem pamatotu informāciju par to, ka persona neuzturas Latvijā ilgāk par 183 dienām jebkurā 12 mēnešu periodā un personai ir izveidojušās ciešākas personiskās un ekonomiskās attiecības ar ārvalsti nekā ar Latviju;
• tās valsts, par kuras rezidenti ir kļuvusi fiziskā persona, nodokļu administrācijas izsniegtu rezidences apliecību vai rezidences valsts nodokļu administrācijas izsniegtu dokumentu, kas apliecina, ka šī persona ir atzīta par rezidenti nodokļu maksāšanas nolūkiem konkrētajā valstī.

Pēc iesniegto dokumentu (iesnieguma un rezidences apliecības vai tai pielīdzināma dokumenta) izvērtēšanas VID uzskata personu par nerezidenti ar datumu, kad tā atstāja Latviju, vai ar datumu, kuru personas rezidences valsts nodokļu administrācija norādījusi rezidences apliecībā vai dokumentā, kas apliecina personas rezidenci, kā šīs valsts rezidences iegūšanas dienu.