Dzīvokļa īpašuma likuma 4. pants nosaka:

“Kopīpašumā esošajā daļā ietilpst:

• dzīvojamās mājas un tās ārtelpu (galeriju, balkonu, lodžiju, terašu) ārējās norobežojošās konstrukcijas (tai skaitā sienas, arhitektūras elementi, jumts, koplietošanas telpu logi un durvis, arī ārdurvis);
• iekšējās slodzi nesošās konstrukcijas (tai skaitā nesošās sienas un kolonnas, kā arī atsevišķos īpašumus norobežojošās sienas);
• starpstāvu pārsegumi (tai skaitā siltuma un skaņas izolācijas slāņi);
• koplietošanas telpas (tai skaitā bēniņi, kāpņu telpas, pagrabtelpas);
• dzīvojamo māju apkalpojošās inženierkomunikāciju sistēmas, iekārtas un citi ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistīti funkcionāli nedalāmi elementi, kas nepieder pie atsevišķā īpašuma (tai skaitā atsevišķā īpašuma robežās esošie sildelementi, ja to funkcionālā darbība ir atkarīga no kopīpašumā esošajām inženierkomunikācijām).”

Dzīvokļu īpašnieku kopība saskaņā ar minētā likuma 16. pantu nodrošina dzīvojamās ēkas (kopīpašuma) pārvaldīšanu un uzturēšanu. Dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga pieņemt lēmums, tai skaitā attiecībā uz kopīpašuma pārbūvi. Būvniecības iecere ir realizējama Būvniecības likumā noteiktajā kartībā, izstrādājot un saskaņojot būvprojektu. Attiecīgi, ja dzīvokļu īpašnieki ir pieņēmuši lēmumu finansēt fasādes vizuālā izskata skici no mājas uzkrājumu fonda un ja lēmums tika pieņemts, ievērojot Dzīvokļa īpašuma likumā noteikto balsošanas kārtību un kvorumu (balsu skaitu), šis lēmums ir tiesisks.