Nedzîvojamās telpas daudzdzīvokļu mājas pagrabstāvā ar domes lēmumu 2012.gadā pašvaldība pārņēmusi savā īpašumā. Tālāk ar domes lēmumu telpas ir uzdots iznomāt sporta klubam, kā arī domes lēmumā pašvaldības aģentūrai ir uzdots izstrādāt un noslēgt nedzīvojamo telpu nomas līgumu. Iedzīvotāji uzzinot par samilzušo daudzdzīvokļu mājas parādu nonāca pie secinājuma, ka sporta klubs nav noslēdzis līgumu ar daudzīvokļu mājas apsaimniekotāju, rezultātā netiek maksātā kopīpašuma apsaimniekošanas maksa kopš 2015.gada, kad tika noslēgts nomas līgums. Piesedzot situāciju dome plāno virzīt lēmumu, ka sporta klubam jāslēdz līgums ar apsaimniekotāju ar 2023.gadu, norādot, ka par periodu no 2012.gada līdz 2023.gadam apmaksu nav jāveic. Sporta kluba valdes loceklis virza versiju arī turpmāk nenorēķināties pēc telpu kvadratūras, tā vietā vēlas norēķināties par vidējo summu kādu maksā dzīvokļu īpašnieki. Kā argumentu norādot, ka apsaimniekošanas maksa, ko maksā iedzvotāji 0.72€/kWh nevar atļauties maksāt par 126m2 lielām telpām un ir gatavs maksāt līdz 40€ mēnesī, kas ir mazāk kā puse no tarifa. Jāpiemin, ka sporta kluba apmeklētāji un treneri izmanto kopēju ieeju, kāpņu telpu ar iedzīvotājiem nevis atsevišķu ieeju uz nedzīvojamās telpām. 1. Kā iedzīvotāji (dzīvokļu īpašnieki) šajā situācijā var tikt pasargāti? Vai ir iespējams pieprasīt veikt pārrēķinu par iepriekšējiem periodiem, lai nomnieks segtu visas apsaimniekošanas izmaksas, kopš brīža, kad faktiski lieto telpas (2012.gada lēmums vai 2015.gada nomas līgums), nevis tikai par periodu, kad šis fakts nācis gaismā? 2. Šajā situācijā, kura instance ir saucamā pie atbildības par to, ka tik ilgus gadus pašvaldības telpu nomnieks darbojies bez līguma ar apsaimniekotāju un nenorēķinoties par pakalpojumiem? Kur iedzīvotāji var vērsties, lai tiktu uzlikts attiecīgs sods un kāds ir iespējamais apmērs? 3. Vai nedzīvojamo telpu nomniekam ir tiesības “izvēlēties” citu norēķinu tarifu vai aprēķina veidu, ja dzīvokļu īpašnieki to neatbalsta? 4. Vai iedzīvotāji var panākt peļņas/bezpeļņas darbību pašvaldībai piederošajās telpās pagrabstāvā? Jo īpaši, ja nav nodrošināta atsevišķa ieeja. 5. Vai iedzvotājiem ir iespēja apturēt ieceri telpas nodot tālākai komercdarbībai, proti, veikala izbūvei? Ja iedzīvotāji kopsapulcē vienvalsīgi nobalso pret uzņēmējdarbību un komercdarbību ēkas nedzīvojamās pašvaldības telpās, vai pašvaldībai tas ir jāņem vērā, jo īpaši, ja jau pašlaik telpas reģistrētas kā nedzīvojamās telpas. (Arī šis punkts iepriekš 2012.gadā netika apspriests ar iedzīvotājiem). 6. Līdz ar sporta kluba ienākšanu tika veikta ēkas pamatu siltināšana, kas netika skaņota ar iedzīvotājiem, tikai ar sporta klubu un pašvaldîbu. Mājas lietā nav šāda protokola. Taču tagad izmaksas tiek minētas kā summa kas veido parādu par ēkas apsaimniekošanu un uzturēšanu. Kā iedzīvotājiem rīkoties šajā situācijā?