Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Nedzīvojamās telpas daudzdzīvokļu mājas pagrabstāvā ar domes lēmumu 2012. gadā pašvaldība pārņēmusi savā īpašumā. Tālāk ar domes lēmumu telpas ir uzdots iznomāt sporta klubam, kā arī domes lēmumā pašvaldības aģentūrai ir uzdots izstrādāt un noslēgt nedzīvojamo telpu nomas līgumu. Iedzīvotāji, uzzinot par samilzušo daudzdzīvokļu mājas parādu, secināja, ka sporta klubs nav noslēdzis līgumu ar daudzdzīvokļu mājas apsaimniekotāju, rezultātā netiek maksāta kopīpašuma apsaimniekošanas maksa kopš 2015. gada, kad tika noslēgts nomas līgums. Piesedzot situāciju, dome plāno virzīt lēmumu, ka sporta klubam jāslēdz līgums ar apsaimniekotāju no 2023. gada, norādot, ka par periodu no 2012. gada līdz 2023. gadam apmaksa nav jāveic. Sporta kluba valdes loceklis virza versiju arī turpmāk nenorēķināties pēc telpu kvadratūras, tā vietā vēlas norēķināties par vidējo summu, kādu maksā dzīvokļu īpašnieki. Kā argumentu norāda, ka apsaimniekošanas maksu, ko maksā iedzīvotāji (0,72 eiro/kWh), nevar atļauties maksāt par 126 m2 lielām telpām un ir gatavs maksāt līdz 40 eiro mēnesī, kas ir mazāk nekā puse no tarifa. Jāpiemin, ka sporta kluba apmeklētāji un treneri izmanto kopējo ieeju un kāpņutelpu, nevis atsevišķu ieeju. 1. Kā iedzīvotāji (dzīvokļu īpašnieki) šajā situācijā var tikt pasargāti? Vai ir iespējams pieprasīt veikt pārrēķinu par iepriekšējiem periodiem, lai nomnieks segtu visas apsaimniekošanas izmaksas no brīža, kad faktiski lieto telpas (2012. gada lēmums vai 2015. gada nomas līgums), nevis tikai par periodu, kad šis fakts nācis gaismā? 2. Kura instance šajā situācijā ir saucamā pie atbildības par to, ka tik ilgus gadus pašvaldības telpu nomnieks darbojies bez līguma ar apsaimniekotāju un nenorēķinoties par pakalpojumiem? Kur iedzīvotāji var vērsties, lai tiktu uzlikts attiecīgs sods, un kāds ir tā iespējamais apmērs? 3. Vai nedzīvojamo telpu nomniekam ir tiesības “izvēlēties” citu norēķinu tarifu vai aprēķina veidu, ja dzīvokļu īpašnieki to neatbalsta? 4. Vai iedzīvotāji var panākt peļņas/bezpeļņas darbību pašvaldībai piederošajās pagrabstāva telpās? Jo īpaši, ja nav nodrošināta atsevišķa ieeja. 5. Vai iedzīvotājiem ir iespēja apturēt ieceri telpas nodot tālākai komercdarbībai, proti, veikala izbūvei? 5. Ja iedzīvotāji kopsapulcē vienbalsīgi nobalso pret uzņēmējdarbību un komercdarbību ēkas nedzīvojamās pašvaldības telpās, vai pašvaldībai tas ir jāņem vērā, jo īpaši, ja jau pašlaik telpas reģistrētas kā nedzīvojamās telpas? (Arī šis punkts 2012. gadā netika apspriests ar iedzīvotājiem). 6. Līdz ar sporta kluba atvēršanu tika siltināti ēkas pamati, nesaskaņojot to ar iedzīvotājiem, tikai ar sporta klubu un pašvaldību. Mājas lietā nav šāda protokola. Taču tagad izmaksas tiek minētas kā summa, kas veido parādu par ēkas apsaimniekošanu un uzturēšanu. Kā iedzīvotājiem rīkoties šajā situācijā?
1) No apraksta teksta secināms, ka sporta kluba telpu īpašnieks ir pašvaldība, kura savā atsevišķā īpašumā esošās telpas (dzīvokļa īpašums, nedzīvojamās telpas) iznomā sporta klubam.
Tāpat secināms, ka daudzdzīvokļu mājā dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības dzīvokļu īpašnieku kopība vai tās pilnvarota personas no pašvaldības nav pārņēmusi, tādēļ dzīvojamās mājas pārvaldīšanas jautājumu galvenokārt regulē likums “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, bet apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2017. gada 11. jūlija noteikumi Nr. 408 “Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi”.
Daudzdzīvokļu mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas izdevumi vienādā mērā attiecināmi uz visiem dzīvokļu īpašumu īpašniekiem, t. i., aprēķins veicams atbilstoši ēkas lietderīgai platībai. Pamatojoties uz likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50. panta 6. daļu, izdevumi jāsedz arī pašvaldībai, ja tā ir telpu īpašnieks. Tādējādi situācija, kad par sporta kluba izmantotajām telpām netiek aprēķināta apsaimniekošanas maksa, nav tiesiska.
Lai dzīvokļu īpašnieki aizsargātu savas intereses un risinātu situāciju arī par iepriekšējo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas periodu, ieteicams dzīvojamās mājas pārvaldniekam adresētā iesniegumā lūgt sagatavot pamatojumu piemērotai dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu neattiecināšanai uz konkrētām telpām. Iesnieguma sagatavošanā vēlams iesaistīt profesionālu juristu vai advokātu, lai iesniegums tiktu balstīts uz visu faktisko apstākļu kopumu un atbilstošu tiesisko regulējumu. Saistībā ar pārrēķina periodu noteikti būs jāņem vērā Civillikumā noteiktais 10 gadu noilgums.
2) Ja sporta kluba telpas īpašumā ir pārņēmusi pašvaldība, tad par atbilstošu pašvaldības īpašumā esošos īpašumu uzturēšanu atbildīgas ir attiecīga pašvaldības institūcijas. Lai atbildētu precīzāk, nepieciešams iepazīties ar dokumentiem par gadījumu.
3) Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 408 “Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi” 8. punktu pārvaldīšanas maksājumi sadalāmi proporcionāli dzīvojamās mājas kadastrālās uzmērīšanas lietā norādītajai dzīvojamās mājas lietderīgajai platībai kvadrātmetros. Par pārvaldnieka aprēķinātās pārvaldīšanas maksas apstiprināšanu vai noraidīšanu lēmumu pieņem dzīvokļu īpašnieku kopība. Tā kā telpu īpašnieks ir pašvaldība, tad primāri pienākums nodrošināt apsaimniekošanas maksas samaksu ir pašvaldībai kā telpu īpašniekam. Jautājums par apsaimniekošanas maksas apmēru nav telpu nomnieka kompetencē.
4) Dzīvokļa īpašnieka tiesības veikt būvdarbus nosaka Dzīvokļa īpašuma likuma 11. pants. Šī panta pirmā daļā noteikts, ka dzīvokļa īpašniekam ir tiesības bez saskaņošanas ar citiem dzīvokļu īpašniekiem veikt būvdarbus atsevišķajā īpašumā, ciktāl tas neskar kopīpašumā esošo daļu vai citus dzīvokļu īpašumus.
5) Dzīvokļa īpašuma likuma 9. panta pirmais punkts noteic, ka dzīvokļa īpašniekam ir tiesības valdīt un lietot dzīvokļa īpašumu, iegūt no tā labumu, izmantot to pēc sava ieskata mantas pavairošanai un vispār lietot to jebkādā veidā, ciktāl dzīvokļa īpašnieku neierobežo likumi un ciktāl tas nerada traucējumus citiem dzīvokļu īpašniekiem. Ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu nevar ierobežot šīs pašvaldības kā dzīvokļa īpašnieka tiesības. Tādējādi lēmums “pret uzņēmējdarbības un komercdarbības veikšanu nedzīvojamās telpās”, ja telpas jau sakontēji paredzētas komercdarbībai, nebūs tiesisks.
6) Dzīvojamās mājas pārvaldniekam, prasot jebkāda parāda samaksu par kopīpašumā veiktiem darbiem, ir pienākums pamatot savu prasījumu. Lai attiecinātu izdevumus uz kopīpašumu, siltināšanas darbu nepieciešamība pārvaldniekam bija jāpamato. Siltināšanas izdevumi bija iekļaujami ikgadējā dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu ieņēmumu izdevumu tāmē. Pārvaldniekam jānodrošina arī pamatojums faktiskajām darbu izmaksām. Iedzīvotājiem ieteicams sazināties ar advokātu vai juristu, kurš, iepazīstoties ar pārvaldnieka prasījumu pamatojumu, spēs sniegt kvalificētu juridisko palīdzību.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
