Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums paredz publisku pasākumu rīkošanas un norises tiesiskos pamatus, pasākuma organizatora, kā arī citu publiskā pasākumā iesaistīto personu tiesības, pienākumus un atbildību, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību un drošību šāda pasākuma laikā.

Atbilstoši Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumam (turpmāk – likums) publisks pasākums ir definēts kā fiziskās vai juridiskās personas plānots un organizēts sabiedrībai pieejams svētku, piemiņas, izklaides, sporta vai atpūtas pasākums publiskā vietā, neatkarīgi no īpašuma piederības.  

Savukārt publiska vieta šā likuma izpratnē ir jebkura vieta, kura, neatkarīgi no tās faktiskās izmantošanas vai īpašuma formas, kalpo sabiedrības kopējo vajadzību un interešu nodrošināšanai un kura par maksu vai bez maksas ir pieejama ikvienai fiziskajai personai, kas nav attiecīgās vietas īpašnieks, tiesiskais valdītājs, turētājs, algots darbinieks vai cita persona, kuras atrašanās attiecīgajā vietā ir saistīta ar darba pienākumu izpildi, pasākuma organizēšanu vai ir uz uzņēmuma līguma pamata.

Atbilstoši likuma 5. panta pirmajai daļai, lai pieteiktu publisku pasākumu un saņemtu atļauju tā rīkošanai, pasākuma organizators pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā paredzēts šo pasākumu rīkot, ne vēlāk kā 15 dienas pirms plānotā publiskā pasākuma norises dienas iesniedz iesniegumu atbilstoši šā likuma 6. panta prasībām. Ja publiska pasākuma norises vieta atrodas vairāku pašvaldību administratīvajā teritorijā, iesniegumu iesniedz visām attiecīgajām pašvaldībām. Pašvaldība elektroniski nosūta iesnieguma kopiju Valsts policijas teritoriālajai struktūrvienībai un pašvaldības policijai, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam un Valsts drošības dienestam, bet, ja publisku pasākumu paredzēts rīkot pierobežas joslā, – arī attiecīgajai Valsts robežsardzes pārvaldei.