No jautājuma izriet, ka noslēgtais dzīvojamo telpu īres līgums paredz nosacījumu, ka līguma pirmstermiņa izbeigšana pieļaujama, tikai īrniekam un izīrētājam abpusēji vienojoties. Dzīvojamo telpu īres likums, kurš regulē dzīvokļa īres tiesības, attiecībā uz dzīvojamo telpu īres līguma vienpusēju pirmstermiņa izbeigšanu paredz būtiski atšķirīgus nosacījumus abām darījuma pusēm. Pretstatā izīrētājam, kurš īres līgumu var izbeigt tikai likumā izsmeļoši uzskaitītos gadījumos, īrnieks dzīvojamās telpas īres līgumu var vienpusēji izbeigt jebkurā laikā, nepaskaidrojot izīrētājam īres līguma izbeigšanas iemeslu. Proti, Dzīvojamo telpu īres likuma 20. pants norāda: īrniekam ir tiesības vienpusēji atkāpties no dzīvojamās telpas īres līguma. Šādā gadījumā Dzīvojamo telpu īres likuma 27. panta pirmā daļa tikai uzliek īrniekam par pienākumu brīdināt izīrētāju par savu nolūku (izbeigt līgumu) vismaz vienu mēnesi iepriekš.

Jānorāda, ka praksē bieži nākas sastapties ar īres līgumiem, kas satur no likuma atšķirīgus līguma izbeigšanas nosacījumus, kā tas ir arī šajā gadījumā. Tomēr citētās likuma normas to nepieļauj. Civiltiesībām raksturīgais līguma brīvības princips, kas paredz līguma pušu tiesības brīvi izvēlēties līguma saturu, nosacījumus, šajā gadījumā piekāpjas imperatīvo Dzīvojamo telpu īres likuma normu priekšā. Tādējādi konkrētajā gadījumā dzīvojamo telpu īres līgumā iekļautais nosacījums par līguma laušanu tikai ar abu pušu piekrišanu īrniekam nav saistošs. Īrniekam atbilstoši likuma prasībām tomēr ir jāievēro likumā noteiktais brīdinājuma termiņš.