Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien!
Jautājums saistībā ar ikgadējo atvaļinājumu. Cik skatīju iepriekšējos ierakstus, sanāk, ka ir četras darba nedēļas, bet apmaksā tikai 20 darba dienas, vienlaikus atvaļinājuma dienas tiek pārceltas, ja brīvdiena iekrīt svētku dienā. Piemērs varētu būt šī gada Ziemassvētki un Jaunais gads.
Ja vēlos paņemt atvaļinājumu no 25. decembra līdz 31. decembrim, vai sanāk, ka 25., 26. un 31. decembris tiek pārcelts uz nākamo dienu?
1. Vai šīs dienas var pārcelt uz nākamo kalendāro gadu? Vai tas nozīmē, ka tādā gadījumā atvaļinājums ir līdz 4. janvārim?
2. Vai brīvdiena tiek pārcelta uz nākamo dienu, ja darbinieks strādā tipisko piecu darba dienu nedēļu – no pirmdienas līdz piektdienai?
3. Ja 2. punktā minētā brīvdiena netiek pārcelta, vai nesanāk, ka darba devējam jāapmaksā vairāk kā 20 darba dienas? Līdzīga situācija var būt arī 1. un 4. maija svētku periodā.
Paldies!
Darbinieka ikgadējā atvaļinājuma piešķiršanas, izmantošanas un apmaksas kārtību regulē Darba likuma 149., 150., 75. pants.
Vispārējais princips paredz, ka darbiniekam par vienu darba gadu ir tiesības uz apmaksātu četru kalendāra nedēļu atvaļinājumu, neskaitot svētku dienas. Proti, atvaļinājums tiek piešķirts kalendāra nedēļās (viena kalendāra nedēļa ir 7 dienas pēc kārtas, ieskaitot brīvdienas, respektīvi, sestdienu, svētdienu). Ja atvaļinājuma laikā iekrīt svētku dienas, tad atvaļinājums tiek pagarināts par svētku dienu skaitu, tās pieskaitot pēdējai atvaļinājuma dienai, neatkarīgi no tā, vai ir darba diena, sestdiena vai svētdiena.
Likuma “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” 1. pants nosaka: “Ja svētku dienas – 4. maijs, Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma diena un 18. novembris – iekrīt sestdienā vai svētdienā, nākamo darba dienu nosaka par brīvdienu.” Tādējādi likumā precīzi minēti tie gadījumi, kad svētku dienas esamība sestdienā vai svētdienā paredz nākamo darba dienu noteikt kā brīvdienu. Uz svētku dienām – Ziemassvētkiem, Vecgada dienu, kā arī Darba svētkiem –, ja tās iekrīt sestdienā vai svētdienā, neattiecas nākamās darba dienas noteikšana par brīvdienu.
Atvaļinājumu piešķir par nostrādāto darba gadu, nevis kalendāra gadu. Darba gads katram sākas ar darba līguma noslēgšanas dienu un ilgst līdz nākamā gada attiecīgajam darba līguma noslēgšanas datumam. Piemēram, ja darba līgums ir noslēgts 15.08.2021., darba gads ir 15.08.2021.–14.08.2022.; 15.08.2022.–14.08.2023. utt. Savukārt, ja darba līgums ir noslēgts 01.01.2021., tad darba gads sakritīs ar kalendāra gadu.
Ja atvaļinājumu izmanto gada nogalē, kad secīgi ir vairākas svētku dienas, tad pagarinājums likumsakarīgi pārceļas uz nākamo kalendāra gadu. Piemēram, ja atvaļinājums piešķirts uz vienu kalendāra nedēļu no 25.12.2023., tad atvaļinājuma pēdējā diena būs 04.01.2024. Šis atvaļinājums tiek pagarināts par četrām svētku dienām.
Atvaļinājuma dienu apmaksas principi ir noteikti DL 75. pantā: “Par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma vai apmaksātā papildatvaļinājuma laiku izmaksājamās samaksas summu aprēķina, dienas vai stundas vidējo izpeļņu reizinot ar darba dienu vai stundu skaitu atvaļinājuma laikā.”
Situācijā, ja atvaļinājuma laikā iekrīt svētku dienas, apmaksājamo dienu skaits kopumā var palielināties par vienu dienu.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
