Sveicināti! Ministru kabineta noteikumu Nr. 279 punkts Nr. 145 nosaka: “Transportlīdzekļa vadītājam, tuvojoties neregulējamai gājēju pārejai, jāsamazina braukšanas ātrums vai jāaptur transportlīdzeklis pirms gājēju pārejas, lai dotu ceļu gājējiem, kas šķērso brauktuvi pa gājēju pāreju vai iziet uz tās, kā arī velosipēdu vai elektroskrejriteņu vadītājiem, kas šķērso brauktuvi pa gājēju pāreju vai izbrauc uz tās, ja tie varētu tikt traucēti vai apdraudēti.” Šobrīd līdzās pastāv divi uzskati, kā interpretējams citētais punkts. CSDD Kvalifikācijas departaments rakstiski skaidro šādi: “Ja cilvēks stāv pie gājēju pārejas, tad autovadītājam ir pienākums apstāties un dot viņam ceļu.” Tas arī tiek mācīts autoskolās. Tomēr tad nav skaidrs, vai “šķērsošana” apzīmē kustību pa trajektoriju, kas ir šķērsām brauktuvei vai aizšķērso kustību pa brauktuves trajektoriju, vai arī gājējs, stāvēdams brauktuves malā, “iziet uz gājēju pārejas”. Citā, visnotaļ populārā noteikumu 145. punkta interpretācijā pieņemts, ka pāreju šķērso tikai gājējs, kurš jau atrodas uz brauktuves, un nav jāapstājas pirms gājēju pārejas, ja pie tās stāv gājējs. Šķiet absurdi, ka ikdienā noteikumus ievērojam atšķirīgi no tā, kā tos interpretē CSDD. Ļoti novērtētu, ja šajā jautājumā varētu viest skaidrību.
Kā jau pareizi norādījāt, Ministru kabineta noteikumu Nr. 279 “Ceļu satiksmes noteikumi” 145. punkts noteic, ka transportlīdzekļa vadītājam jāsamazina braukšanas ātrums vai jāaptur transportlīdzeklis pirms gājēju pārejas, lai dotu ceļu gājējiem, kuri šķērso brauktuvi pa gājēju pāreju vai iziet uz tās.
No minētā izriet, ka šķērsošana ir gājēju kustība uz brauktuves, dodoties tai pāri pa apzīmētu gājēju pāreju. Savukārt iziešana ir mērķēta rīcība, lai nokļūtu uz apzīmētas gājēju pārejas. Normatīvie akti nenoteic konkrētu attālumu, kuru uzskatīt par “iziešanas sākumpunktu”, attālums novērtējams atbilstoši dažādiem apstākļiem konkrētajā situācijā. Turklāt jāņem vērā, ka pirms brauktuves šķērsošanas pa gājēju pāreju, kur satiksme netiek regulēta, gājējiem jānovērtē attālums līdz transportlīdzekļiem, kas tuvojas, kā arī jānovērtē to braukšanas ātrums un jāpārliecinās par drošību (minēto noteikumu 15. punkts). Līdz ar to ir tikai saprātīgi, ka gājēji iziet uz gājēju pārejas, pirms brauktuves faktiskas šķērsošanas apstājoties pie brauktuves malas un pārliecinoties par minēto. Citiem vārdiem, gājēja stāvēšana tieši pie gājēju pārejas ir daļa no iziešanas uz gājēju pārejas – gājējs jau ir pietuvojies gājēju pārejai, apstājies pie tās, ķermeņa poza liecina par nodomu šķērsot brauktuvi. Šādā gadījumā transportlīdzekļa vadītājam jāsamazina braukšanas ātrums un nepieciešamības gadījumā pilnībā jāaptur transportlīdzeklis.
Vienlaikus būtiski ņemt vērā, ka autovadītājam ir jāspēj prognozēt situāciju brīdī, kad autovadītājs jau būs uz gājēju pārejas. Proti, transportlīdzekļa vadītājam, tuvojoties neregulējamai (bet apzīmētai) gājēju pārejai, ir pienākums savlaicīgi pārliecināties, vai, turpinot kustību, uzbraucot uz gājēju pārejas un to šķērsojot, netiks traucēta vai apdraudēta gājēju, kuri šķērso brauktuvi pa gājēju pāreju vai iziet uz tās, kustība. Ja, turpinot kustību un šķērsojot normatīvo aktu prasībām atbilstoši apzīmētu gājēju pāreju, gājēji, kuri šķērso brauktuvi pa gājēju pāreju vai iziet uz tās, būs spiesti mainīt kustības trajektoriju, ātrumu vai būs spiesti apstāties, transportlīdzekļa vadītājam nav tiesību turpināt kustību un uzbraukt uz gājēju pārejas, tādējādi nedodot ceļu gājējiem, bet ir pienākums pirms gājēju pārejas samazināt braukšanas ātrumu un nepieciešamības gadījumā pilnībā apturēt transportlīdzekli (Rēzeknes tiesas 2019. gada 30. septembra sprieduma lietā Nr. 1A26004419 (1A-0044-19) 10. punkts).
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
