Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5. pantu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas nodrošināšana (tai skaitā ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītu lēmumu pieņemšana, darījumu slēgšana) ir dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums. Ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistīti lēmumi dzīvokļu īpašumu mājā tiek pieņemti Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā.

Ja kopīpašniekus neapmierina līdzšinējā apsaimniekotāja pakalpojuma kvalitāte vai pakalpojuma tarifs, viņi var lemt par atteikšanos no apsaimniekotāja un to mainīt.

Likuma 17.³ pants paredz arī tiešos maksājumus par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem: par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem dzīvojamās mājas īpašnieks patstāvīgi norēķinās ar attiecīgā pakalpojuma sniedzēju, veicot tiešus maksājumus pakalpojuma sniedzējam, izņemot šā panta otrajā daļā minēto gadījumu.

Ja daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieki pieņem lēmumu par labu tiešajiem norēķiniem, tad dzīvokļu īpašnieki pilnvaro vienu personu (tā var būt gan fiziska, gan juridiska) noslēgt līgumu par komunālo pakalpojumu piegādi un lietošanu visā mājā. Katrs atsevišķais dzīvoklis ar komunālo pakalpojumu piegādātāju līgumu neslēdz.

Tiešie norēķini neparedz atsevišķu līgumu par komunālo pakalpojumu piegādi, tas ir tikai norēķinu veids. Līgums tiek slēgts ar visu māju, un pakalpojumu piegādā visam namam. Ēkai tiek izrakstīts kopējs rēķins, kuru pēc tam sadala konkrētos aprēķinos dzīvokļu īpašniekiem.

Iepriekš LV portāls ir skaidrojis, ka tiešie norēķini cilvēkiem nav izdevīgi, jo sadārdzina pakalpojuma izmaksas un komunālo pakalpojumu sniedzējs par rēķinu izrakstīšanu iekasē atsevišķu samaksu.

Vairāk par to, kā tiešie norēķini iespējami par akciju sabiedrības “Rīgas siltums” pakalpojumiem, varat lasīt šeit.