Uz kredīta dzēšanu var pretendēt tādā gadījumā, ja nostrādāts attiecīgs laiks valsts vai pašvaldību iestādēs, kas atbilst kredīta ņēmēja akadēmiskajai vai profesionālajai izglītībai. Kredītu dzēst var arī tie, kas strādājuši ārstniecības iestādēs, kuras sniedz veselības aprūpes pakalpojumus, kas tiek apmaksāti no valsts budžeta, un nevalstiskā sektora institūcijās, kuras pilda valsts vai pašvaldību pasūtījumu sociālo pakalpojumu nodrošināšanā. To nosaka MK noteikumu Nr.220 „Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu” 57.pants.

67.pantā norādīts, ka studiju/ studējošā kredīta dzēšanas procentu likme tiek aprēķināta, vadoties pēc noteikta atmaksu termiņa. Kredītu var dzēst par katru gadu, kas nostrādāts attiecīgajā iestādē. Ja kredīts ņemts uz 10 gadiem (pārsniedz 1000 LVL), tad tas no kopējās summas tiek dzēsts 10% apmērā par katru gadu, kas nostrādāts attiecīgajā profesijā. Savukārt, ja kredīts ir jāatmaksā 5 gadu laikā (nepārsniedz 1000 LVL), tad ir iespējams dzēst 20% no kopējās kredīta summas par katru nostrādāto gadu.

Tomēr, ja kredīta ņēmējs strādā/strādājis nepilnu darba laiku, bet ne mazāk par pusi no pilnā darba laika, tad par katru attiecīgajā profesijā nostrādāto gadu pēc studiju beigšanas viņam dzēš daļu no attiecīgajā gadā atmaksājamās kredīta summas proporcionāli darba laikam. Respektīvi, ja nostrādāts mazāk par pusslodzi, tad uz kredīta dzēšanu nevar pretendēt.

Iesniegums par kredīta dzēšanu kredīta ņēmējam ir jāiesniedz Studiju un zinātnes administrācijā. Tā paraugs atrodams minēto MK noteikumu Nr.220 3.pielikumā. Tajā kredīta ņēmējam jāsniedz ziņas par saņemtā un atmaksātā kredīta un kredīta procentu summu.