E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 29808
Lasīšanai: 4 minūtes

Vai pašvaldības dzīvojamās telpas īres līgumu var pārslēgt ar īrnieka ģimenes locekli

J
jautā:
01. jūlijā, 2023
Anna

Esam dzīvojuši denacionalizētā namā (trīsistabu dzīvoklī, četri cilvēki), bet 2001. gada martā noformējām beztermiņa īres līgumu ar Rīgas pašvaldību un pārcēlāmies dzīvot pašvaldības dzīvoklī daudzdzīvokļu mājā. Kas notiks īrnieka nāves gadījumā (tēvam ir 85 gadi, visi esam deklarēti un dzīvojam šajā dzīvoklī)? Vai netiks izbeigts īres līgums? Vai mēs paliksim bez dzīvokļa? Vai īres līgumu ir iespējams pagarināt ar kādu no mūsu ģimenes locekļiem? Varbūt šobrīd ir iespējams nomainīt īrnieku? Mājas dzīvokļu īpašnieki vēlas atteikties no RNP pakalpojumiem un izveidot kooperatīvu. Kas var notikt šādā gadījumā?

A
atbild:
17. jūlijā, 2023
Lidija Dārziņa
LV portāls

Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. 141 “Par reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtību dzīvokļa jautājumu risināšanā” paredz, ka Izīrēšanas komisija var lemt par noslēgtā pašvaldības dzīvojamās telpas īres līguma pārslēgšanu ar īrnieka ģimenes locekli, ja saņemts iesniegums no īrnieka un tam rakstveidā piekrituši pilngadīgie īrnieka ģimenes locekļi, kuriem ir attiecīgās pašvaldības dzīvojamās telpas lietošanas tiesības.

Kādi ir iespējamie risinājumi jūsu situācijā, jums jāuzzina Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā.

Jums ir noslēgts īres līgums ar pašvaldību, kura ir dzīvokļa īpašnieks.

Dzīvojamo telpu īres likuma 32. pants (“Pašvaldībai piederošas dzīvojamās telpas izīrēšana”) nosaka:

“(1) Pašvaldības dome izdod saistošos noteikumus, kuros nosaka pašvaldībai piederošas dzīvojamās telpas izīrēšanas kārtību un nosacījumus, kā arī termiņu, uz kādu slēdzams dzīvojamās telpas īres līgums, bet ne ilgāku par 10 gadiem. Šis noteikums neattiecas uz pašvaldībai piederošu vai tās nomātu dzīvojamo telpu, kas tiek izīrēta atbilstoši normatīvajiem aktiem par palīdzības sniegšanu dzīvokļa jautājumu risināšanā.

(2) Pašvaldībai piederošas dzīvojamās telpas īrnieka nāves gadījumā vai dzīvesvietas maiņas gadījumā pilngadīga persona, kura kopā ar īrnieku saņēmusi palīdzību atbilstoši normatīvajam aktam par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, ir tiesīga prasīt, lai ar to tiek noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums iepriekšējā īrnieka vietā, ievērojot pašvaldības saistošos noteikumus.”

Dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā. Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta otrās daļas 7. punkts paredz, ka dzīvokļu īpašnieku kopības ekskluzīvajā kompetencē ir noteikt kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanas formu. Tas nozīmē, ka dzīvokļu īpašnieku kopība var izvēlēties un noteikt, vai pārvaldīšanas darbības tiks veiktas uz līguma pamata ar pārvaldnieku, tiks dibināta biedrība, kapitālsabiedrība vai kooperatīvā sabiedrība.

Kā var nodibināt biedrību, kādas ir tās funkcijas un kādi jautājumi ir dzīvokļu īpašnieku kopības kompetencē, skaidrots LV portāla publikācijā “Dzīvokļu īpašnieku biedrība un dzīvokļu īpašnieku kopība – kas un par ko lemj”.

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas