Civillikuma 181. pants nosaka, ka bērnam ir tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar jebkuru no vecākiem (saskarsmes tiesība). Katram vecākam ir pienākums un tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar bērnu. Šis noteikums piemērojams arī tad, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem. Tam vecākam, kurš nedzīvo kopā ar bērnu, ir tiesības saņemt ziņas par viņu, it īpaši ziņas par viņa attīstību, veselību, sekmēm mācībās, interesēm un sadzīves apstākļiem.

No Civillikuma 182. panta izriet vecāka tiesības celt prasību tiesā par saskarsmes tiesību noteikšanu. Šis pants nosaka, ka strīda gadījumā kārtību, kādā var izmantot saskarsmes tiesību, nosaka tiesa, izprasot bāriņtiesas atzinumu.

Nosakot saskarsmes tiesības izmantošanas kārtību, tiesa var noteikt, ka zināmu laika periodu (nedēļas nogales, skolas brīvdienas, vecāku atvaļinājuma laiku u. tml.) bērns pavada pie tā vecāka, pie kura viņš nedzīvo, vai arī viņu tikšanās laiku.

Tiesa, ciktāl tas atbilst bērna interesēm, saskarsmes tiesību var ierobežot, turklāt, ja nepieciešams, noteikt, ka ar bērnu drīkst tikties tikai saskarsmes personas klātbūtnē vai bāriņtiesas ieteiktā noteiktā vietā, vai noteikt pienākumu noteiktā laikā kopā ar bērnu ierasties bāriņtiesā. Ja tiesa konstatē, ka ar bērnu drīkst tikties tikai saskarsmes personas klātbūtnē, un puses nevar vienoties par saskarsmes personu vai bāriņtiesa nepiekrīt pušu izvēlei attiecībā uz saskarsmes personu, saskarsmes tiesību īsteno bāriņtiesas pārstāvja vai bāriņtiesas pilnvarotas personas klātbūtnē. Tiesa var uz laiku atņemt saskarsmes tiesību, ja saskarsme kaitē bērna interesēm un kaitējums citādi nav novēršams.

Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas Juridiskās nodaļas juriskonsulte Sintija Lavska, atbildot uz jautājumu, vai bērnu tēvs var atteikties no bērniem, lai nemaksātu uzturlīdzekļus, skaidro: “Strīdi par saskarsmes īstenošanas kārtību neietekmē vecāka pienākumu maksāt uzturlīdzekļus bērna uzturam. Katram vecākam ir absolūts pienākums nodrošināt bērna uzturēšanu, un saskaņā ar Civillikuma 194. pantu šis pienākums turpinātos pat tad, ja bērns atrastos tikai viena vecāka atsevišķā aizgādībā un otram vecākam būtu pārtrauktas aizgādības tiesības.

Pienākums uzturēt bērnu var tikt izbeigts tikai tad, ja tiek izbeigtas bērna un vecāka radniecības attiecības, kas var tikt izdarīts, ar tiesas spriedumu dzēšot ierakstu par paternitāti, ja tiesa apstiprina, ka bērns nav izcēlies no attiecīgā vīrieša, vai arī, ja bērns tiek adoptēts. Kamēr nav mainīts ieraksts bērna dzimšanas reģistrā par bērna vecākiem, pašreizējiem vecākiem ir pienākums nodrošināt bērna uzturēšanu līdz brīdim, kad bērns spēs sevi pats apgādāt.”

Tātad, apkopojot iepriekš minēto, tēvam ir tiesības celt prasību tiesā par saskarsmes tiesību noteikšanu, taču atteikties no uzturlīdzekļu izmaksāšanas būs iespējams tikai gadījumā, ja ar tiesas spriedumu tiks izbeigtas bērnu un vecāka radniecības attiecības. Radniecības attiecības iespējams izbeigt, konstatējot, ka bērns nav izcēlies no attiecīgā vīrieša, vai arī, ja bērns tiek adoptēts.