Apgrozījuma kritumu galvenokārt ietekmējuši zemāki nomas maksas ieņēmumi un ievērojami mazāki ienākumi no nekustamā īpašuma atsavināšanas pakalpojumiem, lai gan vairāki citi uzņēmuma ieņēmumu rādītāji ir uzrādījuši stabilu pieaugumu. EBITDA 2025. gada deviņos mēnešos sasniegusi 12,12 miljonus eur, pārsniedzot pagājušā gada attiecīgajā periodā fiksētos 11,74 miljonus eur. Uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem ir pieaugusi līdz 1,53 miljoniem eur, kas ir vairāk nekā pērn sasniegtie 1,42 miljoni eur. Pieaugusi arī peļņas rentabilitāte līdz 4,34%.
“Apgrozījuma samazinājumu šogad noteica atsevišķi faktori – zemāki ienākumi no īpašumu atsavināšanas un atsevišķas izmaiņas nomas portfelī. Tomēr būtiski ir tas, ka VNĪ pamatdarbība ir stabila un efektīva. Pieauguši ienākumi no nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un būvniecības starpniecības pakalpojumiem, kas ļauj mums nodrošināt labāku rentabilitāti un augstāku EBITDA, kas apliecina, ka uzņēmums ir noturīgs pret tirgus svārstībām. Uzņēmuma saistību apjoma samazināšanās un stabilā kapitāla struktūra dod mums stingru pamatu tālākai attīstībai. Turpinām vērienīgu darbu pie valsts īpašumu apsaimniekošanas kvalitātes paaugstināšanas un publisko projektu realizācijas, tai skaitā valstij nozīmīgu privātās – publiskās partnerības projektu īstenošanu,” norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
Analizējot ienākumu struktūru, redzams, ka 2025. gada deviņos mēnešos VNĪ nomas maksas ieņēmumi ir bijuši par 0,71 miljonu eur mazāki nekā pērn, taču to kompensējis pieaugums vairākos citos darbības segmentos. Atsevišķas iestādes šogad pārskatīja nomas maksas, dažviet tās samazinot. Lai gan šādi lēmumi nereti tiek pieņemti, raugoties uz īstermiņa budžeta iespējām, ilgtermiņā tie var radīt būtiskus riskus. Nomas maksas ir tiešs instruments, kas ļauj veidot nepieciešamos uzkrājumus ēku uzturēšanai, inženiertehnisko sistēmu atjaunošanai un energoefektivitātes uzlabojumiem. Ja uzkrājumi neveidojas pietiekamā apmērā, ēku fonds pakāpeniski noveco, palielinās ekspluatācijas izmaksas un samazinās valsts īpašumu kvalitāte. Ilgtspējīgs finansējums ir priekšnoteikums, lai valsts ēkas būtu drošas, mūsdienīgas un atbilstošas lietotāju vajadzībām arī nākotnē.
VNĪ būvniecības starpniecības pakalpojumu ieņēmumi šogad pieauguši par 1,65 miljoniem eur, savukārt īpašumu pārvaldīšanas ieņēmumi – par 0,62 miljoniem eur. Ienākumi no nekustamā īpašuma atsavināšanas pakalpojumiem 9 mēnešu periodā ir bijuši par 4,7 miljoniem eur zemāki nekā pagājušajā gadā, kad šajā periodā tika īstenoti atsevišķi lielāki darījumi. Vienlaikus jāatzīmē, ka šobrīd VNĪ pārdošanā publisko izsoļu vietnē izvietoti vairāki ievērojami publiskai pārvaldei nevajadzīgi īpašumi, kur darījumi varētu notikt gada nogalē. Ar valstij piederošajiem nekustamajiem īpašumiem, kuriem jau ir vai tuvākajā laikā VNĪ izsludinās izsoli, var iepazīties VNĪ mājas lapā.
Kopumā VNĪ finanšu stabilitāte saglabājusies augstā līmenī. Uzņēmuma pašu kapitāls sasniedzis 294,89 miljonus eur, bet kopējais saistību apjoms turpinājis samazināties un nokrities līdz 156,77 miljoniem eur. Samazinājušies arī uzņēmuma aizņēmumi, kuri deviņu mēnešu perioda noslēgumā veidoja 47,02 miljonus eur, kas ir mazāk nekā pērn. Uzņēmums turpinās ieguldīt valsts infrastruktūras attīstībā un pārvaldības kvalitātes paaugstināšanā, nodrošinot efektīvu valsts īpašumu apsaimniekošanu ilgtermiņā. Ar pilnu VNĪ 9 mēnešu darbības pārskatu var iepazīties VNĪ mājas lapā.
VNĪ ilgtermiņa redzējums ir vieda un efektīva darba vide publiskajai pārvaldei, kas paredz atteikšanos no individuālām biroju ēkām katrai iestādei un neefektīviem kabinetu tipa birojiem, to vietā attīstot koplietojamas biroju ēkas. Par pirmo centralizēto valsts pārvaldes biroja ēku kļuvusi ēka Talejas 1, Rīgā, kurā apvienoti virkne valsts pārvaldes iestāžu biroju – VID, VNĪ, atsevišķas Latvijas Republikas prokuratūras struktūras, Valsts robežsardzes administrācija, Jaunsardzes centrs, atsevišķas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Nodokļu un muitas policija, Veselības inspekcija, savukārt 2026. gadā uz valsts biroja ēku pārcelsies Ekonomikas ministrija un tās padotības iestādes. Tas veicina gan labāku sadarbību starp iestādēm, gan efektīvu telpu izmantošanu, kas ietver arī sanāksmju un citu telpu koplietošanu, vienlaikus nodrošinot efektīvu telpu un valsts budžeta līdzekļu izlietojumu, kas veidos nozīmīgu ietaupījumu valsts budžetā nākotnē.
