Labdien! Rīgas pašvaldība pārvaldīšanas tiesību pārņemšanas procesa shēmā atsaucas uz Dzīvokļa īpašuma likuma (DzĪL) 16. panta otrās daļas 7. punktu. Savukārt dzīvokļu īpašnieku kopības aptaujas paraugos ir jautājumi gan par pilnvarojumu, gan par uzdevumu došanu, kas pēc būtības attiecināmi uz šīs panta daļas 4. un 8. punktu (pieejami šeit: https://mvd.riga.lv/nozares/apsaimniekosanas-parvalde/parvaldisanas-tiesibu-nodosana/). Tāpat ir arī Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10. panta pirmā daļa; tas viss kopā ar vienādu terminu izmantošanu pilnīgi dažādām personām rada pamatīgu jucekli visu šo normu izpratnē. 1) Ir skaidrs, ka tādu vai citādu pilnvarojumu kādam ir nepieciešams dot, bet vai tik tiešām vienmēr būs abi: gan pilnvarojuma, gan uzdevumu došana attiecībā uz vienu un to pašu personu? 2) Ar ko šie divi formulējumi īsti atšķiras? Kurā brīdī kuru no tiem būtu korekti izmantot? 3) Vai kopība var noslēgt pārvaldīšanas līgumu, uzdodot uzdevumus pārvaldniekam, bet nepilnvarojot viņu (viņa vietā pilnvarojot citu personu)? Pēc viena likuma izskatās, ka var, bet cita – it kā varbūt arī ne. 4) Kāds kopības lēmuma jautājums varētu būt pakļauts DzĪL 16. panta otrās daļas 7. punktam? Vai varētu sniegt kādus jautājumu piemērus dažādām formām šīs normas ietvaros? 5) Vai pašreizējais normatīvais regulējums ļauj sadalīt pārvaldīšanas uzdevumus starp dažādām personām bez pārpilnvarojuma tiesību piešķiršanas? Kā tas varētu tikt realizēts? Piemēram, ir dzīvojamās mājas pilnvarotās personas, ir fiziskā persona, pārvaldnieks – mājas lietas kārtotājs –, ir atsevišķi inženiersistēmu apkalpošanas un remontdarbu izpildes uzņēmums, un ir kāds uzņēmums, kas sniedz visus pārējos obligātās pārvaldīšanas darbības pakalpojumus. Ar ko būtu jāslēdz mājas pārvaldīšanas līgums, un kam būtu jādod kādas pilnvaras un pārvaldīšanas uzdevumi? Vai šajā gadījumā pastāv tikai viens vai vairāki varianti (un kādi?), kā var īstenot nepieciešamo pārvaldīšanas darbību nepārtrauktu nodrošināšanu? Interesē tikai varianti BEZ biedrības u. tml. dzīvokļu īpašnieku veidotiem nodibinājumiem un kapitālsabiedrībām – ar tiem viss ir skaidrs. Vēlamies izvērtēt visu iespēju priekšrocības un trūkumus pirms tik nopietna lēmuma pieņemšanas. Iepriekš pateicamies par skaidrojumu.
Atbilstoši Civillikuma 2289. pantam ar pilnvarojuma līgumu viena puse (pilnvarnieks, uzdevuma ņēmējs) uzņemas izpildīt otrai (pilnvaras devējam, pilnvarotājam, uzdevuma devējam) zināmu uzdevumu, bet pilnvaras devējs apņemas pilnvarnieka rīcību atzīt sev par saistošu. Tātad pilnvaras būtība ir pilnvarniekam uzticēto uzdevumu pildīšana pilnvarotāja vārdā – galvenokārt tiesisku darījumu noslēgšana vai juridisku darbību veikšana. Tas nozīmē, ka vienam un tam pašam pilnvarniekam nav nepieciešams vienlaikus gan izdot pilnvaru, gan arī dot kādu atsevišķu uzdevumu, jo pilnvara vai pilnvarojuma līgums pats par sevi prezumē uzdevuma došanu, kas konkrēti norādāms pilnvarā.
Dzīvokļu īpašnieku kopība var pilnvarot pārvaldnieku vai dzīvokļu īpašnieku kopības pilnvaroto personu izlemt kopības kompetencē esošu jautājumu. Lēmuma pieņemšana par atsevišķu vai visu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību uzdošanu pārvaldniekam un to atsaukšanu ir dzīvokļu īpašnieku kopības ekskluzīvā kompetence (sk. Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta pirmās daļas otro teikumu un otrās daļas 8. punktu). Līdz ar to likums neliedz sadalīt pārvaldīšanas uzdevumus starp dažādām personām, lai gan šajā gadījumā kopībai būtu rūpīgi jāizvērtē šādas rīcības lietderība un ekonomiskais pamatojums.
Tā kā dzīvojamās mājas pārvaldīšana ir pārvaldnieka uzdevums, tad mājas pārvaldīšanas līgums ir jānoslēdz tieši ar šo personu. Savukārt ar uzņēmumu, kurš nodrošina inženiersistēmu apkalpošanu un citu remontdarbu izpildi, būtu noslēdzams līgums par attiecīgo pakalpojumu veikšanu.
Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta otrās daļas 7. punkts paredz, ka dzīvokļu īpašnieku kopības ekskluzīvajā kompetencē ir noteikt kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanas formu. Tas nozīmē, ka tikai dzīvokļu īpašnieku kopība var izvēlēties un noteikt, vai pārvaldīšanas darbības tiks veiktas uz līguma pamata ar pārvaldnieku, dibināta biedrība, kapitālsabiedrība vai kooperatīvā sabiedrība. Turklāt šāda nodibinājuma esamība neietekmēs dzīvokļu īpašnieku kopības kompetenci.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
