Civillikuma otrās daļas 404. panta 1. punkts nosaka: pirmā šķirā manto (bez pakāpju tuvuma izšķirības) visi tie mantojuma atstājēja lejupējie, starp kuriem, no vienas puses, un mantojuma atstājēju, no otras puses, nav citu lejupējo, kam būtu tiesības mantot.

Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektors Dr. iur. Gatis Litvins iesaka pievērst īpašu uzmanību šīs normas beigu daļai, kas noteic, ka starp mirēju un mantinieku nevar būt kāds pēcpakāpes tuvāks.

“Meita un viņas meita nevar mantot, bet ar meitu kopā var mantot, piemēram, mirēja dēla meita, ja dēls miris mantojuma atklāšanās brīdī (ja nomirst pēc tam, tad ir transmisija). Ja dēlam ir vairāki bērni, tad viņi sadala tikai viņa daļu,” skaidro G. Litvins.

Miršanas fakta reģistrācijas kārtību nosaka Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums un Ministru kabineta noteikumi “Noteikumi par civilstāvokļa aktu reģistriem”. Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 40. panta pirmā daļa noteic, ka dzimtsarakstu iestāde miršanas faktu reģistrē, pamatojoties uz vienu no šādiem dokumentiem:

1) ārstniecības iestādes vai ārstniecības personas izdotu medicīnas apliecību par nāves cēloni;

2) tiesas spriedumu par miršanas fakta konstatēšanu vai personas izsludināšanu par mirušu;

3) reabilitācijas iestāžu paziņojumu par represētās personas nāvi.

Tātad ar vārdu savienojumu “cits dokuments” domāts tiesas spriedums vai reabilitācijas iestāžu paziņojums.

Savukārt personu loku, kas var izsniegt medicīnas apliecību par nāves cēloni, regulē Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtība. Atbilstoši kārtībai apliecību var izsniegt ārsts, ārsta palīgs un militārais paramediķis.

Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta Dzimtsarakstu nodaļā skaidro: ja persona mirusi stacionārā ārstniecības iestādē, tad medicīnas apliecību par nāves cēloni var saņemt ārstniecības iestādē, kurā pacients miris. To izraksta attiecīgās ārstniecības iestādes ārsts vai patologs.

Ja persona mirusi ārpus ārstniecības iestādes, tad medicīnas apliecību par nāves cēloni var izsniegt ģimenes ārsts, pie kura reģistrēta mirusī persona. Ja ģimenes ārsts nevar apliecināt nāves cēloni, tad viņš organizē mirušās personas ķermeņa nogādāšanu stacionārās ārstniecības iestādes patoloģijas nodaļā. Šādā gadījumā medicīnisko apliecību par nāves cēloni izraksta attiecīgās ārstniecības iestādes patologs.

Savukārt, ja noteikta tiesu medicīniskā ekspertīze, tad apliecību par nāves cēloni var saņemt Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrā vai tā atbilstošajā reģionālajā nodaļā. Šādā gadījumā medicīnisko apliecību par nāves cēloni izraksta tiesu medicīnas eksperts.