Saskaņā ar Civillikuma 91. pantu katra laulātā atsevišķa manta it sevišķi ir:

1) manta, kas laulātajam piederējusi pirms laulības vai ko laulātie līgumā noteikuši par atsevišķu mantu;

2) priekšmeti, kas noder tikai viena laulātā personīgai lietošanai vai vajadzīgi viņa patstāvīgā darbā;

3) manta, ko viens laulātais ieguvis bez atlīdzības laulības laikā;

4) laulātā atsevišķās mantas ienākumi, kas nav nodoti ģimenes un kopīgās mājsaimniecības vajadzībām;

5) manta, ar ko aizstāta iepriekšējos (1.–4.) punktos minētā manta.

Tas, ka zināma manta ir atsevišķa, jāpierāda tam laulātajam, kas to apgalvo. Tas, ka nekustamais īpašums ir viena laulātā atsevišķa manta, ierakstāms zemes grāmatās.

Ja nekustamais īpašums iegūts mantošanas ceļā, kā manta, ko laulātais ieguvis bez atlīdzības laulības laikā, tad šis īpašums ir laulātā atsevišķā manta un laulātais ar to var rīkoties pēc saviem ieskatiem, neprasot otra laulātā atļauju. Šķirot laulību, mantotais īpašums netiek dalīts.

Saskaņā ar Civillikuma 89. panta otro daļu viss, ko laulības laikā laulātie iegūst kopīgi vai viens no viņiem, bet ar abu laulāto līdzekļiem vai ar otra laulātā darbības palīdzību, ir abu laulāto kopīga manta. Līdzdalība var notikt ar mantisku ieguldījumu un nemantisku ieguldījumu. Manta, kas nav iegūta iepriekš minētajos apstākļos, ir atzīstama par laulāto atsevišķu mantu. Šaubu gadījumā jāpieņem, ka šī manta abiem pieder līdzīgās daļās.