Zvejniecības likuma 1. pants noteic, ka tauvas josla ir sauszemes josla gar ūdeņu krastu, kas paredzēta ar zveju vai kuģošanu saistītām darbībām un kājāmgājējiem.

Dabiskās tauvas joslas platums ir:

• gar privāto ūdeņu krastiem – 4 m;
• gar pārējo ūdeņu krastiem – 10 m;
• gar jūras piekrasti – 20 m.

Taču Zvejniecības likuma 9. panta pirmajā daļā teikts, ka tauvas josla nav jānosaka, ja privātie ūdeņi visā to platībā un tiem piegulošās sauszemes daļa pieder vienam un tam pašam īpašniekam un zvejas tiesības šajos ūdeņos nepieder valstij.

Civillikuma 1108. pants noteic, ka gan stāvošie, gan tekošie privātie ūdeņi, kas atrodas viena zemes īpašnieka robežās, pieder viņam ar tiesību lietot tos vienam pašam un pēc sava ieskata, bet ūdeņus, kas stiepjas cauri vai piekļaujas dažādu īpašnieku zemes vienībām, katram no viņiem ir tiesība lietot to ūdens daļu, kura stiepjas cauri vai piekļaujas viņa zemei.

Tas nozīmē: ja ezers neatrodas Civillikuma 1. un 2. pielikuma sarakstā un atrodas tikai vienas zemes vienības robežās un nepieskaras citām zemes vienībām, tad tas ir privāts un nav nosakāma tauvas josla, iepriekš LV portālam ir skaidrojusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.