SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
15. jūlijā, 2021
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Tava drošība
10
10

Privātie un publiskie ūdeņi – kādas ir iespējas peldēties

FOTO: Edijs Pālens, LETA

Kad ir tāds karstums kā šovasar, peldēšanās ezerā, upē vai jūrā ir viena no iespējām atveldzēties. Kādi noteikumi jāievēro, peldoties publiskajos ūdeņos, un kādi – privātajos? Par to šajā LV portāla skaidrojumā.

īsumā
  • Saskaņā ar Civillikuma 1104. pantu publiskie ūdeņi ir valsts īpašums – tie noteikti un uzskaitīti Civillikuma 1. pielikumā, visi pārējie ūdeņi ir privāti.
  • Lai nodrošinātu iespēju sabiedrībai piekļūt pie valsts publiskajiem ūdeņiem, pašvaldības teritorijas plānošanas dokumentos nosaka gājēju ceļus.
  • Tauvas josla ir sauszemes josla gar ūdeņu krastu, kas paredzēta ar zveju vai kuģošanu saistītām darbībām un kājāmgājējiem.
  • Pašreizējais regulējums dod tiesības izmantot tauvas joslu ikvienam: kā kājāmgājējam, tā arī zvejniekam vai makšķerniekam.
  • Tauvas josla nav jānosaka, ja privātie ūdeņi visā to platībā un tiem piegulošās sauszemes daļa pieder vienam un tam pašam īpašniekam un zvejas tiesības šajos ūdeņos nepieder valstij.
  • Žogu būvniecība ūdenstilpes krastā 10 metru platā joslā ir aizliegta.
  • Šobrīd Veselības inspekcijas uzraudzībā ir 57 oficiālās peldvietas, kurās katru gadu no 15. maija līdz 15. septembrim tiek veikts peldūdens kvalitātes monitorings.

Saskaņā ar Civillikuma 1104. pantu publiskie ūdeņi ir valsts īpašums – tie noteikti un uzskaitīti Civillikuma 1. pielikumā, visi pārējie ūdeņi ir privāti, skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Pie publiskajiem ūdeņiem pieder jūras piekrastes josla, kā arī Civillikuma 1. pielikumā uzskaitītie ezeri un upes. Ja attiecīgais ezers nav iekļauts Civillikuma 1. pielikumā, tad tas saskaņā ar Civillikuma 1102. pantu uzskatāms par privātu ūdenstilpi.

Valsts īpašumā ir 207 publiskie ezeri, visvairāk – Ludzas, Madonas, Daugavpils un Krāslavas apkaimē. Publiskās upes ir 42. Dažas no tām ir publiskas visā to garumā, citas – tikai noteiktos posmos.

Nosaka gājēju ceļus

Lai nodrošinātu iespēju sabiedrībai piekļūt pie valsts publiskajiem ūdeņiem, pašvaldības teritorijas plānošanas dokumentos atbilstoši Zemes pārvaldības likuma 6. pantam nosaka gājēju ceļus.

Īpašniekam, kura zeme pieguļ publiskajam ūdenim, pie kā noteikts piekļuves ceļš, šī prasība jāņem vērā. VARAM atzīmē, ka šādos gadījumos, pārvietojoties pa citas personas īpašumā esošiem ceļiem vai ielām, nav atļauts izmantot transportlīdzekļus ar motoru.

Tauvas josla

Gan publisko, gan privāto ūdeņu īpašniekiem jāņem vērā visi normatīvie akti, kas regulē ūdeņu izmantošanu, piemēram, nosaka aizsargjoslu, tauvas joslu, prasības ūdens kvalitātei, peldvietu ierīkošanai u. c.

Zvejniecības likuma 1. pants noteic, ka tauvas josla ir sauszemes josla gar ūdeņu krastu, kas paredzēta ar zveju vai kuģošanu saistītām darbībām un kājāmgājējiem.

Dabiskās tauvas joslas platums ir:

  • gar privāto ūdeņu krastiem – 4 m;
  • gar pārējo ūdeņu krastiem – 10 m;
  • gar jūras piekrasti – 20 m.

Gar upēm un ezeriem tauvas josla nav jānorobežo ar speciālām zīmēm, bet to var darīt, lai iezīmētu tauvas joslu un tādējādi novērstu neskaidrības, skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes docente Dr. iur. Inga Kudeikina.

Ko var darīt kājāmgājēji

Pašreizējais regulējums dod tiesības izmantot tauvas joslu ikvienam: kā kājāmgājējam, tā arī zvejniekam vai makšķerniekam, uzsver VARAM.

I. Kudeikina piezīmē, ka pastāv dažādi viedokļi, ko kājāmgājēji var darīt tauvas joslā pie privātiem ūdeņiem. Viņasprāt, tauvas josla ap privātiem ūdeņiem ir tāds “nepabeigts” tiesiskais regulējums, kad it kā aizliegts nav, bet tajā pašā laikā nav precīzi pateikts, ko kājāmgājējs ir tiesīgs tauvas joslā darīt.

Tauvas josla ap privātajiem ūdeņiem ir tāds “nepabeigts” tiesiskais regulējums, kad it kā aizliegts nav, bet tajā pašā laikā nav precīzi pateikts, ko kājāmgājējs var darīt tauvas joslā.

“Tauvas josla primāri ir brīva josla ap ūdenstilpi, lai nodrošinātu piekļuvi krastam, vides aizsardzības pasākumus, ugunsdrošības pasākumus u. tml., tā neparedz ilgstošu uzturēšanos,” skaidro I. Kudeikina.

Viņasprāt, kājāmgājējam tauvas josla jāizmanto teritorijas šķērsošanai pa tuvāko ceļu, nevis ejot, piemēram, apkārt ezeram, tātad bez liekas kavēšanās, un zemes īpašniekam ir tiesības aizrādīt, ja kājāmgājēja atrašanās viņa īpašumā pārsniedz vispārpieņemto ilgumu, kļūst traucējoša u. tml.

“Tomēr korekti un pieklājīgi izturoties, problēmas neradīsies arī tad, ja tauvas joslā kājāmgājējs izpeldēsies un nedaudz atpūtīsies. Galvenais ir ilgstoši ar savu uzturēšanos netraucēt zemes īpašnieku un nepiemēslot teritoriju,” atzīst Juridiskās fakultātes docente.

“Nepareizi būtu domāt, ka tauvas josla ir domāta atpūtniekiem. Tam ir domātas publiskās ūdenstilpes un arī speciāli veidotas atpūtas vietas, kuras ir par maksu,” saka I. Kudeikina. “Bet jāņem vērā, ka nav tādas bezīpašnieka zemes/ūdenstilpes, tās jebkurā gadījumā pieder fiziskām, juridiskām personām, valstij, pašvaldībai, un par katru īpašumu ir jārūpējas. Turklāt tauvas josla ir apgrūtinājums, kas piekrastes zemes īpašniekam ir jāpacieš.”

Vai tauvas joslai privātajos ūdeņos ir jābūt obligāti

Zvejniecības likuma 9. panta pirmajā daļā teikts, ka tauvas josla nav jānosaka, ja privātie ūdeņi visā to platībā un tiem piegulošās sauszemes daļa pieder vienam un tam pašam īpašniekam un zvejas tiesības šajos ūdeņos nepieder valstij.

Civillikuma 1108. pants noteic, ka gan stāvošie, gan tekošie privātie ūdeņi, kas atrodas viena zemes īpašnieka robežās, pieder viņam ar tiesību lietot tos vienam pašam un pēc sava ieskata, bet ūdeņus, kas stiepjas cauri vai piekļaujas dažādu īpašnieku zemes vienībām, katram no viņiem ir tiesība lietot to ūdens daļu, kura stiepjas cauri vai piekļaujas viņa zemei.

Tas nozīmē: ja ezers neatrodas Civillikuma 1. un 2. pielikuma sarakstā un atrodas tikai vienas zemes vienības robežās un nepieskaras citām zemes vienībām, tas ir privāts un nav nosakāma tauvas josla, skaidro VARAM.

Vai drīkst norobežot pieeju publiskajām ūdenstilpēm

VARAM akcentē, ka žogu būvniecība ūdenstilpes krastā 10 metru platā joslā ir aizliegta. Piekrastes izmantotājiem, kā nosaka Aizsargjoslu likuma 37. pants, šajā joslā atpūta (telšu novietošanu, ugunskuru kurināšana) jāsaskaņo ar zemes īpašnieku.

Publiskās upēs, kā nosaka Civillikuma 1110. pants, katram brīvi atļauta ūdens ikdienišķa lietošana, ciktāl ar to nekaitē sabiedrībai un neaizskar zemes īpašnieka tiesības.

Lietojot ūdeni privātām (arī saimnieciskām) vajadzībām, gan jārēķinās ar vides prasībām, gan jāņem vērā, ka var būt nepieciešama arī sauszemes daļa. Tad darbība jāsaskaņo ar krasta zemes īpašnieku.

Oficiālās peldvietas

Savukārt pilnīgi droši iedzīvotāji var atpūsties oficiālajās peldvietās. Tās ir norādītas Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr. 692 “Peldvietas izveidošanas, uzturēšanas un ūdens kvalitātes pārvaldības kārtība” 1. un 2. pielikumā.

Oficiālo peldvietu saraksts un izvietojums kartē ir pieejams Veselības inspekcijas mājaslapas sadaļā “Vides veselība” > “Peldūdens” > “Peldūdens monitorings”. Turpat ir pieejama arī informācija par peldūdens kvalitāti.

Šobrīd Veselības inspekcijas (VI) uzraudzībā ir 57 oficiālās peldvietas, kurās katru gadu no 15. maija līdz 15. septembrim tiek veikts peldūdens kvalitātes monitorings.

Attiecībā uz neoficiālajām peldvietām Veselības inspekcija apkopo pašvaldību iesniegto neoficiālo peldvietu ūdens analīžu rezultātus, atspoguļojot paraugu ņemšanas vietu, laiku, ūdens kvalitātes rādītāju rezultātus un dodot slēdzienu par atļauju peldēties. Dati ir pieejami šeit.

Šobrīd MK noteikumos Nr. 692 “Peldvietas izveidošanas, uzturēšanas un ūdens kvalitātes pārvaldības kārtība” ir sagatavots grozījumu projekts, informē VI Vides veselības nodaļas vecākā speciāliste vides veselības jautājumos Daina Sudraba- Livčāne. Tas paredz precizēt peldvietu sarakstu atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam, kas nosaka izmaiņas teritoriju administratīvajā iedalījumā un skar šobrīd noteikto peldvietu sarakstu, kur norādīts novadu, pagastu iedalījums, ko nepieciešams precizēt.

Labs saturs
10
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU