Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” izbeidz piespiedu nomas tiesiskās attiecības,  un tā vietā dalītā īpašumā zemes un patstāvīgo būvju īpašnieku attiecības regulē jauns tiesību institūts – “likumiskās zemes lietošanas tiesības”. Lai īstenotu likumiskās zemes lietošanas tiesības, nav jāslēdz līgums.

Satversmes tiesa (spriedums pieņemts 2023. gada 2. maijā) skatīja jautājumus par likuma normām, kurās piespiedu dalītā īpašuma gadījumos būves īpašniekam noteiktas zemes likumiskās lietošanas tiesības un šādu tiesību izmantošanas maksa – 4% apmērā no zemes kadastrālās vērtības. Tiesa nosprieda, ka apstrīdētajās normās regulētās zemes lietošanas tiesības ir atzīstamas par Satversmei atbilstošām. Par neatbilstošu atzīts maksājuma apmērs – 4%. Satversmei neatbilstošās normas tika atzītas par spēkā neesošām no 2024. gada 1. jūlija, dodot likumdevējam laiku taisnīgi līdzsvarot zemes īpašnieku un būvju īpašnieku tiesības.

Zemes likumiskās lietošanas tiesības aizstāj iepriekš pastāvējušās zemes nomas attiecības, un jaunais regulējums stājas spēkā trijos posmos, ņemot vērā situāciju:

• 2023. gada 1. janvārī visos dalītā īpašuma gadījumos, kuros piespiedu nomas attiecības attiecīgajā brīdī netiek regulētas ar spēkā esošu līgumu vai tiesas nolēmumu;
• 2023. gada 1. janvārī visos dalītā īpašuma gadījumos, kuros piespiedu nomas attiecības 2022. gada 1. janvārī tiek regulētas ar spēkā esošu nomas līgumu vai tiesas nolēmumu;
• 2023. gada 1. janvārī dalītā īpašuma gadījumos, kuros privātpersonai piederošas būves atrodas uz publiskas personas (valsts, pašvaldības vai citas atvasinātas publiskas personas) zemes.

Savukārt zemes lietošanas mērķi nosaka katra pašvaldība savas administratīvās teritorijas robežās un kadastrālās vērtēšanas vajadzībām. Tas raksturo zemes pašreizējo izmantošanas veidu vai pašvaldības teritorijas plānojumā (detālplānojumā) norādīto atļauto zemes izmantošanas veidu. Lietošanas mērķis neierobežo īpašnieku tiesības rīkoties ar zemes vienību atbilstoši teritorijas plānojumā atļautajiem zemes izmantošanas veidiem.

Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas kārtību regulē Ministru kabineta noteikumi Nr. 496 “Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība”.

Ja pašreizējais nekustamā īpašuma lietošanas mērķis neatbilst faktiskajam izmantošanas veidam vai to ir nepieciešams mainīt, tad atbilstoši noteikumi 21. punktam nekustamā īpašuma īpašniekam jāiesniedz pieteikums tajā pašvaldībā, kurā atrodas attiecīgā zemes vienība.

Kadastra informācijas sistēmā zemes lietošanas mērķis tiek mainīts, tikai pamatojoties uz attiecīgās valsts institūcijas vai pašvaldības pieņemto lēmumu par zemes vienības vai zemes vienības daļas lietošanas mērķa maiņu.

Pašvaldības teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi nosaka prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei.

Saskaņā ar Civillikuma 994. pantu par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā.