Izglītības likuma 55. panta 8. punktā noteikts, ka izglītojamajam ir tiesības uz dzīvībai un veselībai drošiem apstākļiem izglītības iestādē un tās organizētajos pasākumos. Likuma 54. panta otrajā daļā noteikts izglītojamā pienākums ievērot izglītības iestādes nolikumu un iekšējos normatīvos aktus, tai skaitā iekšējās kārtības noteikumus, bet šī panta piektajā un sestajā daļā – pienākums nepieļaut emocionālu un fizisku vardarbību, neapdraudēt savu un citu personu veselību, drošību un dzīvību.

Izglītības likuma 30. panta pirmā daļa nosaka, ka par izglītības iestādes darbību un tās rezultātiem atbild izglītības iestādes vadītājs, savukārt minētā likuma 3.⁶ daļā noteikts izglītības iestādes vadītāja pienākums izvērtēt saņemto informāciju par vardarbību pret izglītības procesa īstenošanā iesaistīto personu, informēt izglītības iestādes dibinātāju un risināt situāciju izglītības iestādē. Izglītības likuma 29. panta 6. punkts nosaka, ka izglītības iestādes dibinātājs pēc tam, kad no izglītības iestādes vadītāja saņemta informācija par vardarbību pret izglītības procesa īstenošanā iesaistītajām personām, nodrošina šīs informācijas izvērtēšanu un, ja nepieciešams, iesniegšanu tiesībaizsardzības institūcijām, kā arī sniedz atbalstu situācijas risināšanai izglītības iestādē.

Attiecībā uz pedagoga rīcību gadījumā, ja izglītības iestādē ir konstatēta vardarbība, jāņem vērā arī Izglītības likuma 52. panta “Pedagoga tiesības” pirmās daļas 8. punktā noteiktais, ka vardarbības gadījumā pedagogs var saņemt izglītības iestādes vadītāja un dibinātāja atbalstu, un 9. punktā noteiktās tiesības, sadarbojoties ar izglītojamiem un vecākiem (personām, kuras realizē aizgādību), rīkoties atbilstoši izglītības iestādē noteiktajai kārtībai.

Izglītības iestādē ir jābūt izstrādātiem iekšējās kārtības noteikumiem, kuri, kā noteikts Bērnu tiesību aizsardzības likuma 68. panta otrajā daļā, atbilst likuma prasībām un neaizskar bērna cieņu. Izglītojamo vecākiem atbilstoši Izglītības likuma 57. panta septītajā daļā noteiktajam ir tiesības iepazīties ar izglītības iestādes iekšējiem normatīvajiem aktiem, tai skaitā iekšējās kārtības noteikumiem, un pieprasīt tos ievērot, sadarbojoties ar izglītības iestādi, pedagogiem un citām izglītības procesa īstenošanā iesaistītajām personām.

Tātad primāri par bērnu drošību un veselību izglītības iestādē ir atbildīgs tās vadītājs. Viņš ir atbildīgs arī par to, lai izglītības iestādē būtu izstrādāti un tiktu ievēroti izglītības iestādes iekšējie normatīvie akti, tostarp ne tikai iekšējās kārtības noteikumi, bet arī konkrēts regulējums, kas nosaka, kā rīkoties, ja izglītojamais apdraud savu vai citu personu drošību.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 1338 “Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos” ar 2022. gada 14. novembri ir zaudējuši spēku līdz ar grozījumiem Izglītības likumā, jo tika mainīta Izglītības likuma 14. panta 21. punkta normas redakcija, saskaņā ar kuru minētie MK noteikumi ir izdoti. Tātad pašlaik visā valstī nav noteikta vienota tiesiskā regulējuma.

Tas gan nenozīmē, ka MK noteikumu Nr. 1338 saturs būtu pilnībā zaudējis aktualitāti. Iesaku tajos noteikto regulējumu ņemt vērā, izstrādājot atbilstošu izglītības iestādes iekšējo normatīvo aktu. Jāpiebilst, ka šādi normatīvie akti jau ilgāku laiku ir praktiski katrā izglītības iestādē.

Līdz brīdim, kad Ministru kabinets pieņems jaunu normatīvo aktu, kas reglamentēs kārtību, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādē, varat izmantot arī jau esošo iekšējo normatīvo regulējumu. Ir vēlams to saturiski aktualizēt atbilstoši jaunākajiem grozījumiem Izglītības likumā un konkrētās izglītības iestādes specifikai. Svarīgi, ka tagad izglītības iestādei ir jāatceļ vecais un jāizdod jauns atbilstošs normatīvais regulējums, kurā vairs nav ietverta norāde uz MK noteikumiem Nr. 1338.

Pedagogam gadījumos, kad izglītojamais apdraud savu vai citu personu drošību izglītības iestādē, jārīkojas nekavējoties, ņemot vērā konkrētās izglītības iestādes iekšējā normatīvajā regulējumā noteikto.