Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 13. pantā noteikts: “Valsts varas un pārvaldes iestādēm, pašvaldībām un to iestādēm, organizācijām un citām juridiskajām personām, kurām deleģētas valsts pārvaldes funkcijas, kā arī tiesai un prokuratūrai informāciju par personas dzīvesvietu un papildu adresi atbilstoši minēto iestāžu kompetencei sniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde Iedzīvotāju reģistra likumā noteiktajā kārtībā.

Iestādei ir tiesības pēc savas iniciatīvas, bet pienākums pēc citu personu iesnieguma pārbaudīt deklarēto ziņu patiesumu, tai skaitā atbilstību valsts reģistros iekļautajām ziņām, kā arī to, vai deklarētājam ir tiesisks pamats deklarēt dzīvesvietu pēc attiecīgās adreses. Ja iestāde konstatē, ka deklarētās ziņas nav patiesas, tā uzaicina dzīvesvietas deklarētāju ziņas precizēt.”

Likuma 16. pantā (“Administratīvā atbildība dzīvesvietas deklarēšanas jomā”) par dzīvesvietas nedeklarēšanu paredzēts piemērot brīdinājumu vai naudas sodu līdz septiņdesmit naudas soda vienībām. 17. pantā noteikts, ka administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 16. pantā minēto pārkāpumu veic Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, pašvaldības administratīvā komisija vai apakškomisija, pašvaldības policija, Valsts policija vai Valsts robežsardze.

2019. gadā ar grozījumiem Dzīvesvietas deklarēšanas likums tika papildināts ar 16. un 17. pantu. Likumprojekta anotācijā tika minēta virkne iemeslu, kuru dēļ administratīvā atbildība par dzīvesvietas nedeklarēšanu ir saglabājama: “Saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 1. pantu un 3. panta pirmo daļu dzīvesvietas deklarēšanas mērķis ir nodrošināt, lai ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību, proti, lai valstij būtu zināma adrese, kurā persona ir sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību; dzīvesvietas nedeklarēšana aizskar ne tikai valsts un pašvaldību tiesības, kuras vēlas sazināties ar personu, bet var aizskart arī citu personu tiesības, piemēram, civiltiesiska strīda gadījumā persona nevar uzzināt atbildētāja adresi, lai to norādītu prasības pieteikumā; precīzai dzīvesvietas adresei ir liela nozīme ne tikai paziņošanā, ja tiek izmantoti pasta pakalpojumi, bet arī tiesas piekritības noteikšanā, pašvaldību pakalpojumu sniegšanā, pašvaldības finanšu izlīdzināšanas aprēķinā u. c. procesos.”

Dzīvesvietas deklarētājam vai viņa likumiskajam pārstāvim, vai personai, kuru dzīvesvietas deklarētājs vai viņa likumiskais pārstāvis rakstveidā pilnvarojis, ir tiesības deklarācijā norādīt dzīvesvietas deklarētāja papildu adresi (adreses), minot laikposmu, kurā viņš tajā (tajās) ir sasniedzams.