Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Dzīvojam daudzdzīvokļu mājā, kurā ir 32 dzīvokļi. Māja ir jaukta statusa kopīpašums, kurā visi dzīvokļi ir privatizēti. 8 dzīvokļi nav apdzīvoti, un to īpašnieki dzīvo ārzemēs. Mājai nav apsaimniekotāja. Ir bijušas divas sapulces par apsaimniekošanu, taču pirmajā sapulcē neieradās 51% mājas īpašnieku (balsojot tikai “skata pēc”, vairākums nobalsoja pret apsaimniekotāju), savukārt otrajā sapulcē lielākā daļa mājas iedzīvotāju nobalsoja pret apsaimniekotāja piesaisti. Vai šādai mājai var “piespiest” noslēgt līgumu ar apsaimniekotāju? Vai mājas vecākā tiesības var uzņemties citas kaimiņu mājas iedzīvotājs? Vai arī mājas vecākajam ir jābūt konkrētās mājas iedzīvotājam?
Lai gan 1995. gadā pieņemtais likums “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” noteica, ka dzīvokļu īpašniekiem ir jāpārņem savā valdījumā arī koplietošanas telpas un jāpārvalda visa māja kopumā, nevis tikai jāprivatizē dzīvoklis par sertifikātiem, tas joprojām daudzviet nav izdarīts. Nav arī noteikts termiņš, līdz kuram ēka savā pārvaldīšanā būtu jāpārņem dzīvokļu īpašniekiem.
Valsts līmeņa normatīvajos aktos termins “mājas vecākais” un tā juridiskais statuss nav definēts.
Dzīvokļa īpašuma likums noteic, ka dzīvokļu īpašnieku kopība, noslēdzot attiecīgu līgumu, var pilnvarot citu personu izlemt kopības kompetencē esošos jautājumus.
Vairāk par mājas vecākajiem varat lasīt LV portāla publikācijā “Mājas vecākais – dzīvokļu īpašnieku pārstāvis”.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
