Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 149.⁴ panta 6. daļa par transportlīdzekļa vadīšanu, ja nav transportlīdzekļu vadīšanas tiesību (transportlīdzekļu vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas), paredz naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no 280 līdz 430 eiro apmērā. Turklāt par minētā pārkāpuma atkārtotu izdarīšanu gada laikā transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no 5 līdz 15 diennaktīm un uzliek naudas sodu 570 eiro apmērā.

Pārkāpumi par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā klasificēti kā ļoti smagi, jo, braucot dzērumā, persona riskē ne tikai ar savu, bet arī citu cilvēku veselību un dzīvību.

Plānots, ka no 2020. gada 1. janvāra administratīvo pārkāpumu izskatīšanu regulēs Administratīvās atbildības likums, savukārt LAPK zaudēs spēku. Kaut gan jaunajā likumā paredzēts atteikties no administratīvā aresta piemērošanas dzērājšoferiem, mērķis nebūt nav mīkstināt atbildību, tieši pretēji – jaunais regulējums arvien vairāk vēršas pret viņiem.

Proti, stājoties spēkā Administratīvās atbildības likumam, personai par pārkāpumu ceļu satiksmē alkohola vai narkotisko vielu ietekmē būs iespējams konfiscēt piederošo transportlīdzekli. Saskaņā ar LAPK šobrīd transportlīdzekli var tikai izņemt līdz brīdim, kad persona nomaksā naudas sodu. Ar jauno likumu būs iespēja atņemt mašīnu uz visiem laikiem.

Vienlaikus par automašīnas vadīšanu alkohola reibumā, ja alkohola koncentrācija pārsniegs 1,5 promiles, tiks paredzēta kriminālatbildība. Kāpēc tieši pusotra promile? Eksperti atzīst, ka tā ir robeža, kad cilvēks zaudē spēju adekvāti uztvert notiekošo. Kriminālatbildība ir instruments, kuram noteikti būs arī preventīvs efekts, jo, piemēram, ir virkne ierobežojumu citos likumos, kas aizliedz strādāt noteiktā nozarē, ja esi saukts pie kriminālatbildības.

Sīkāk par izmaiņām administratīvo sodu sistēmā var lasīt LV portālā.