Jūsu aprakstītajā situācijā juridiski zeme ir uzdāvināta tikai jums, tomēr būtisks ir jautājums –, vai dāvinājuma līgumā ir paredzēts uzlikums attiecībā uz jūsu brāli, jo citādi Civillikuma 994. pants nosaka, ka par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatās.

Lai būtu uzskatāms, ka vecāki ir nodevuši arī brālim to, kas pienāktos viņam kā neatņemamās daļas tiesīgajam, būtu nepieciešams vecākiem savas dzīves laikā pašiem (nevis caur jums) nodot brālim mantu tādā apmērā, kas varētu atbilst vismaz neatņemamajai daļai, jo tikai gadījumā, ja dāvinājums ir izdarīts tādā apmērā, ka dāvinātāja neatņemamās daļas tiesīgajiem neatliek pat viņu neatņemamās daļas, viņi var prasīt no apdāvinātā (jums), lai viņiem šīs daļas izdod. Tas nozīmē –, ja brālis (un citi bērni) mantojumā no vecākiem saņems mantu, kas atbildīs vismaz neatņemamajai daļai, tad nebūs pamata no jums prasīt to izmaksāt.

Aprēķinot neatņemamo daļu, jāņem par pamatu dāvinātāja mantas stāvoklis dāvināšanas laikā. Ja šī manta vēlāk pavairojusies, tad jāievēro tiklab šis pavairojums, kā arī tas, kas neatņemamās daļas tiesīgajam novēlēts rīkojumā nāves gadījumam (Civillikuma 1922. pants). Saskaņā ar Civillikuma 424. pantu neatņemamo mantojuma daļu noteic pēc tā mantinieku skaita, kāds palicis pēc mantojuma atstājēja nāves dienas. Savukārt saskaņā ar 425. pantu neatņemamā daļa ir puse no tās mantojuma daļas vērtības, kādu neatņemamās daļas tiesīgais manto pēc likuma.

Tas nozīmē, ka faktiski neatņemamo daļu būs iespējams aprēķināt, atklājoties mantojumam. Tiesību citiem mantiniekiem izprasīt no jums neatņemamo daļu ietekmēs tas, vai dāvinātāji, mantojumam atklājoties, būs atstājuši arī citu mantu. Līdz ar to būtu uzmanīgi jāattiecas pret vienošanos noslēgšanu un naudas izmaksām, pirms ir atklājies mantojums (ņemot vērā, ka ir arī citi mantinieki). Aicinātu jūs ar šo jautājumu vērsties pie jurista vai notāra (uzrādot noslēgto dāvinājuma līgumu), lai izsvērtu labākās rīcības iespējas konkrētajā gadījumā.