Noteikumi par rīcību ar bezmantinieka mantu attiecas uz jebkuru mantu, kas mirušajai personai ir piederējusi, neatkarīgi no tā, vai tas ir viens nekustamais īpašums vai tā domājamā daļa.

Ja mantinieki mantojumu nepieņem un citi mantinieki pie zvērināta notāra nepiesakās, zvērināts notārs izbeidz mantojuma lietu, atzīst personai piederējušo nekustamā īpašuma domājamo daļu par bezmantinieka mantu, kas piekrīt publiskajai personai, un tad kopīpašniekam būtu jārisina nekustamā īpašuma atdalīšanas jautājums ar valsti vai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos – ar pašvaldību.

Civillikuma 416. panta pirmā daļa paredz, ja pēc mantojuma atstājēja nāves viņam mantinieki nav palikuši vai šie mantinieki likumiskā termiņā pēc publikācijas par mantojuma atklāšanos nav ieradušies vai nav pierādījuši savas mantojuma tiesības, tad manta piekrīt valstij. Likumā noteiktos gadījumos bezmantinieka manta piekrīt pašvaldībai.

Par parādiem valsts vai pašvaldība atbild tikai ar to mantu, kuru viņa tādā kārtā patiesi iegūst. Valsts vai pašvaldība atzīst parādus, kuri nodrošināti ar hipotēku vai komercķīlu, kā arī tos parādus, kuri pieteikti kā kreditoru pretenzijas mantojuma lietā zvērinātam notāram uzaicinājumā (sludinājumā par mantojuma atklāšanos) norādītajā termiņā un kuri likumā noteiktajā kārtībā ir pamatoti un atzīti.

Par nekustamo īpašumu, kas atzīts par bezmantinieku mantu saskaņā ar šā panta pirmo daļu, zemesgrāmatā tiek izdarīta atzīme, ka tā ir bezmantinieku manta. Atzīme par bezmantinieku mantu ir šķērslis jebkuram labprātīgam nostiprinājumam, izņemot Zemesgrāmatu likuma 45. panta 6. punktā paredzētās atzīmes.

Ierakstot zemesgrāmatā īpašuma tiesības valstij vai pašvaldībai uz nekustamo īpašumu, kas atzīts par bezmantinieka mantu, vienlaikus tiek dzēstas uz šo īpašumu ierakstītās parādsaistības, apgrūtinājumi un aizlieguma atzīmes.

Notariāta likums (306. pants) un uz šī likuma pamata izdotie Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 618 “Noteikumi par mantojuma reģistra un mantojuma lietu vešanu” regulē procedūras, kā bezmantinieka mantu atzīt par piekritīgu publiskajai personai.  

Notariālais akts par mantojuma lietas izbeigšanu ir pamats mantas reģistrācijai uz valsts vārda.

Ja mantojamās mantas sastāvā ietilpst nekustamais īpašums, zvērināts notārs, nosūtot notariālā akta izrakstu zvērinātam tiesu izpildītājam, nodrošina, ka atzīme par mantas atzīšanu par bezmantinieku mantu tiek ierakstīta zemesgrāmatā, kā arī nosūta pašvaldībai, kuras teritorijā atrodas nekustamais īpašums, un valsts institūcijai, kura atbild par attiecīgā valsts nekustamā īpašuma veida apsaimniekošanu, notariālo aktu grāmatas izraksta kopiju un informāciju par attiecīgo zvērinātu tiesu izpildītāju, ja tam atbilstoši šā panta piektajai daļai nosūtāms notariālo aktu grāmatas izraksts.

Aprakstītajā gadījumā kopīpašniekam ieteiktu vērsties pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas konkrētais nekustamais īpašums.