Ārējie normatīvie akti nenosaka nepieciešamību nodrošināt sociālo darbinieku ar atsevišķu kabinetu vai izolētu darba telpu pārrunām ar izglītojamiem vai izglītojamo vecākiem. Tas nav noteikts arī Sociālā darbinieka profesijas standartā (saskaņots Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomes 2020. gada 14. oktobra sēdē). Taču vērts pievērst uzmanību tam, ka Vispārējās izglītības satura centra profesijas standartu datubāzē pieejamajā profesijas standartā “Sociālais pedagogs” (apstiprināts ar Izglītības un zinātnes ministrijas 2003. gada 8. septembra rīkojumu Nr. 424) profesijai ir noteikti arī īpašie faktori, kas raksturo darba vidi, t. sk. minēts: “Organizatoriskie faktori – katram sociālajam pedagogam ir jābūt atsevišķai darba telpai ar iespējām nodrošināt dokumentācijas konfidencialitāti un datu apstrādi, kā arī veikt konsultatīvo darbu. Ir jābūt pieejamām komunikācijas tehnoloģijām (tālrunis, fakss, e-pasts, dators).”

Sociālajam pedagogam ir jāievēro pedagoga profesionālās ētikas principi. Būtisks sociālā pedagoga darba princips ir konfidencialitātes prasību ievērošana. Sociālais pedagogs ir pilnībā atbildīgs par tās informācijas konfidencialitāti, kas skar izglītojamo personību, tās attīstību, sociālo vidi, it īpaši izglītojamā ģimenes vidi, kā arī jebkuras pārrunās ar izglītojamo vecākiem iegūtās informācijas konfidencialitāti. Konfidencialitāte attiecas gan uz mutisko, gan dokumentēto informāciju. Nav iespējams, ka praktiski varētu ievērot konfidencialitāti, ja telpa, kurā sociālais pedagogs veic savu darbu, tostarp pārrunas ar izglītojamiem vai viņu vecākiem, šo dialogu laikā būtu pieejama citām personām. Tāpat jānodrošina, lai sociālā pedagoga dokumentācija nebūtu pieejama trešajām personām. Līdz ar to sociālajam pedagogam nepieciešams atsevišķs darba kabinets vai vismaz (minimālais nosacījums) atsevišķa telpa pārrunu laikā un droša, citām personām nepieejama vieta dokumentu glabāšanai.