Civillikuma 693. pantā ir noteikti mantojuma pieņemšanas termiņi.

Pie notāra ar lūgumu uzsākt mantojuma lietu var vērsties tikai personas, kuras ir tiesīgas pretendēt uz mantojumu. Tie ir laulātais un radinieki uz likumiskās mantošanas pamata vai persona, kuru par savu testamentāro mantinieku (testamentā) vai līgumisko mantinieku (mantojuma līgumā) iecēlis mantojuma atstājējs.

Mantiniekam jāvēršas pie zvērināta notāra un ir rakstiski jāizsaka vēlme mantot. Mantošanas iesniegumu mantinieks iesniedz zvērinātam notāram, kurš praktizē tajā apgabaltiesas darbības teritorijā, kur bija mantojuma atstājēja pēdējā deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tā nav zināma, – pēc mantojamās mantas vai tās galvenās daļas atrašanās vietas.

Notāram dažādos arhīvos ir iespēja atrast vajadzīgos īpašumtiesību apliecinošos dokumentus.

Kas attiecas uz kaimiņu, kurš dzīvokli izmanto kā mantu glabātavu: patvarīgi aizņemt svešu dzīvokli nevienam nav tiesiska pamata.

Taču vispirms vajadzētu noskaidrot, vai omes dzīvoklis nav atzīts par bezsaimnieka mantu un nepieder valstij vai pašvaldībai.

Civillikuma 416. panta pirmajā daļā ir noteikts: ja pēc mantojuma atstājēja nāves viņam mantinieki nav palikuši vai šie mantinieki likumiskā termiņā pēc publikācijas par mantojuma atklāšanos nav ieradušies vai nav pierādījuši savas mantojuma tiesības, manta piekrīt valstij. Likumā noteiktos gadījumos bezmantinieka manta piekrīt pašvaldībai.