Daudzdzīvokļu mājā ir deviņi dzīvokļi, no kuriem septiņi ir reģistrēti zemesgrāmatā (ZG), bet divi nav reģistrēti (ZG nereģistrētajiem dzīvokļiem ir savs kadastra numurs, pilna adrese u. tml.). ZG nereģistrētie dzīvokļi fiziski ir apdzīvoti, tiek veikti komunālie un uzkrājuma maksājumi u. tml. Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumu praktiskos lēmumus par mājas apsaimniekošanu un uzturēšanu pieņem Dzīvokļu īpašnieku kopība, kas sastāv no dzīvokļu īpašniekiem. Vai pareizi saprotu likuma 8. panta 2. daļu, kas noteic, ka ZG nereģistrēto dzīvokļu īpašniekiem mājas apsaimniekošanā, uzturēšanā un citos praktiskos jautājumos ir tieši tāds pats statuss kā ZG reģistrēto dzīvokļu īpašniekiem? Vai, lemjot par likuma 16. panta 2. daļā norādītajiem jautājumiem, pastāv atšķirība, vai balsotāja īpašumā esošais dzīvoklis ir vai nav reģistrēts ZG? Vai pastāv riski, ka kāds no dzīvokļu īpašniekiem var veiksmīgi apstrīdēt Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā pieņemtos lēmumus (par uzturēšanu, 16. panta 2. daļā minēto u. c.), pamatojoties uz to, ka ZG nereģistrēto dzīvokļu īpašniekiem nav bijis “pilnvērtīgu balsstiesību”?
Dzīvokļa īpašuma likuma 8. panta otrā daļa paredz: līdz dzīvokļa īpašuma pirmreizējai reģistrēšanai zemesgrāmatā uz dzīvokļa īpašuma ieguvēju attiecas visas šā likuma normas, kas nosaka dzīvokļa īpašnieka tiesības, pienākumus un atbildību, izņemot tās likumā noteiktās tiesības, kuras dzīvokļa īpašuma ieguvējs iegūst tikai pēc dzīvokļa īpašuma reģistrēšanas zemesgrāmatā. Tulkojot minēto tiesību normu, jāsecina, ka uz tiem dzīvokļu īpašniekiem, kas pēc dzīvojamās mājas sadales dzīvokļu īpašumos savas īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu vēl nav reģistrējuši zemesgrāmatā, ir attiecināmi visi tie paši pienākumi (tai skaitā pienākums veikt obligātās pārvaldīšanas darbības, segt ar tām saistītos izdevumus u. tml.) kā uz ikvienu citu dzīvokļa īpašnieku. Attiecīgajam dzīvokļa īpašniekam piemīt arī visas likumā noteiktās dzīvokļa īpašnieka tiesības, izņemot tās tiesības, kuras likums paredz tikai zemesgrāmatā reģistrētajiem dzīvokļu īpašniekiem.
Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā pieņemtie dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumi ir vienādi saistoši visiem dzīvokļu īpašniekiem, tātad gan tiem, kuri savas īpašuma tiesības zemesgrāmatā ir reģistrējuši, gan tiem, kas to vēl nav izdarījuši. Turklāt, kā liecina tiesu prakse, dzīvokļu īpašnieku kopsapulcēs piedalās arī tie dzīvokļu īpašnieki, kuri savas īpašuma tiesības zemesgrāmatā vēl nav reģistrējuši (skat. 2018. gada 30. novembra spriedumu lietā Nr. C32272614, SKC364/2018).
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta ceturto daļu dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu tiesā var apstrīdēt ikviens dzīvokļa īpašnieks, ja lēmums vai tā pieņemšanas procedūra ir pretrunā šā likuma noteikumiem. Tātad visi dzīvokļu īpašnieki bauda likumā noteiktās tiesības un Dzīvokļa īpašuma likuma normu pārkāpuma gadījumā ikviens dzīvokļa īpašnieks ir tiesīgs vērsties tiesā, lai aizsargātu savas aizskartās tiesības.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
