Latvijā laulību ir iespējams izšķirt divos veidos – tiesā, ja laulāto starpā ir strīds par kopīgā nepilngadīgā bērna aizgādību, saskarsmes tiesību, bērna uzturlīdzekļiem, kopīgās mantas sadali vai pie zvērināta notāra - ja strīda nav  un laulātie ir vienojušies par kopīgā nepilngadīgā bērna aizgādību, saskarsmes tiesību, bērna uzturlīdzekļiem un kopīgās mantas sadali (skat. Civillikuma 69.pants un turpm.p.).

Tomēr laulības šķiršanas gadījumā piekritības valsts noteikšanai nozīme ir laulāto patstāvīgajai dzīvesvietai.

Saskaņā ar Padomes Regulu (ES) 2019/1111 (2019. gada 25. jūnijs) par jurisdikciju, lēmumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par bērnu starptautisko nolaupīšanu (Regula) 3.pantu – lietās par laulības šķiršanu, laulāto atšķiršanu un laulības atzīšanu par neesošu, jurisdikcija ir tās dalībvalsts tiesām:

1. kuras teritorijā atrodas:
   • laulāto pastāvīgā dzīvesvieta;
   • laulāto pēdējā pastāvīgā dzīvesvieta, ja viens no tiem arvien tur dzīvo;
   • atbildētāja pastāvīgā dzīvesvieta;
   • laulāto kopīga pieteikuma gadījumā – viena vai otra laulātā pastāvīgā dzīvesvieta;
   • prasītāja pastāvīgā dzīvesvieta, ja viņš tur dzīvojis vismaz gadu pirms prasības iesniegšanas;
   • prasītāja pastāvīgā dzīvesvieta, ja viņš tur pastāvīgi dzīvojis vismaz sešus mēnešus tieši pirms prasības iesniegšanas un tam ir šīs dalībvalsts valstspiederība;

vai

1. kuras valstpiederība ir abiem laulātajiem.

Tātad atbilstoši šiem kritērijiem tiek izvērtēta valsts jurisdikcija, kurā laulība šķirama. Nepieciešams pievērst uzmanību: gadījumos, kad laulāto starpā ir strīds ne tikai par laulības šķiršanu, bet arī par bērniem, strīds būs piekritīgs tās valsts tiesai, kur ir bērna dzīvesvieta (Regulas 7.pants).

Civilprocesa likuma (Latvijas nacionālais tiesību akts, kas regulē civiltiesisko strīdu pakļautību un piekritību) 26. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka prasība pret fizisko personu tiek celta tiesā pēc tās deklarētās dzīvesvietas.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 28. panta astotajai daļai un 234. pantam, ja laulība jāšķir ar personu, kura dzīvo ārvalstīs, prasību var celt pēc prasītāja deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, – pēc prasītāja dzīvesvietas. Tas, kas nozīmē, ka Civilprocesa likumā nav paredzēta iespēja šķirt laulību Latvijā, ja nevienam no laulātajiem dzīvesvieta nav Latvijā.