E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 28608
Lasīšanai: 3 minūtes
1
1

Parādnieka statuss

J
jautā:
08. februārī, 2023
Larisa

Aicinu paskaidrot parādnieka statusa noteikšanas darbību likumību un prasības par parādu atmaksu no iepriekšējiem gadiem! No 2002. gada līdz 2021. gadam diviem īpašniekiem piederēja nosacītas daļas no objekta, kuru daļēji aizņem daudzdzīvokļu ēka. Visu šo laiku viņi nebija izvirzījuši prasības daudzdzīvokļu nama īpašniekiem. 2021. gadā uzņēmums iegādājās īpašnieku zemes daļas par 3000 eiro un iesniedza tiesā prasību pret katru mājas īpašnieku (konstatējot viņus kā parādniekus) ar noteikumu samaksāt parādu par legālo nomas maksu no 2010. līdz 2020. gadam. Līdz šim brīdim sabiedrība nav noformējusi ar mājas īpašniekiem likumīgu nomas līgumu. Kurš likuma pants ļauj (konkrētajā gadījumā) noteikt mājas īpašniekus par parādniekiem un pret katru vērsties tiesā, pieprasot parādu atmaksu par iepriekšējiem gadiem? Kurš Civillikuma pants ļauj uzņēmumam vērsties tiesā, nenoformējot juridiski likumīgu nomas līgumu ar mājas īpašniekiem?

A
atbild:
13. februārī, 2023

No iesūtītā jautājuma viennozīmīgi nav skaidrs, par ko ir celta prasība un kāds ir prasījuma pamatojums (izriet no prasības pieteikuma). Pirmšķietami secināms, ka prasība ir celta par zemes “piespiedu nomas” maksas piedziņu par iepriekšējiem desmit gadiem. Pienākums maksāt zemes piespiedu nomas maksu un tās apmērs, ja puses nevar vienoties, ir nosakāms tiesā.

Šādas tiesības zemes īpašniekam izriet no likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54. panta un likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12. panta 2.1 daļas otrā teikuma.

2018. gada 12. aprīlī Satversmes tiesa pasludināja spriedumu lietā Nr. 2017-17-01 “Par 2017. gada 1. jūnija likuma “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” ” 1. panta un 2017. gada 22. jūnija likuma “Grozījums likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” ” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105. pantam”. Tiesa atzina, ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 105. pantam un ir spēkā neesošas no 2019. gada 1. maija.

Tādējādi iepriekšējie zemes īpašnieki bija tiesīgi pieprasīt zemes “piespiedu nomas maksu”, un saskaņā ar Civillikuma ceturtās daļas (“Saistību tiesības”) 1895. pantu visas saistību tiesības, kuras nav noteikti izņemtas no noilguma ietekmes un kuru izlietošanai nav likumā noteikti īsāki termiņi, izbeidzas, ja tiesīgā persona tās neizlieto desmit gadu laikā.

Savukārt, lai jaunais īpašuma ieguvējs varētu prasīt iepriekšējam īpašniekam piederošos prasījumus, ir jānotiek prasījumu tiesību pārejai (cesijai) Civillikuma 1793. panta izpratnē.

Ņemot vērā iepriekš minēto, lai pilnvērtīgi izprastu celtās prasības būtību un realizētu pienācīgu jūsu interešu aizstāvību, rekomendējam vērsties pēc kvalificētas juridiskās palīdzības (juristu vai zvērinātu advokātu palīdzības).

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU