Saskaņā ar Civillikuma 2289. pantu ar pilnvarojuma līgumu viena puse (pilnvarnieks, uzdevuma ņēmējs) uzņemas izpildīt otrai (pilnvaras devējam, pilnvarotājam, uzdevuma devējam) zināmu uzdevumu, bet pilnvaras devējs apņemas pilnvarnieka rīcību atzīt sev par saistošu.

Pilnvarniekam var uzdot ne vien vest atsevišķas un noteiktas lietas – ar speciālpilnvaru –, bet arī pārzināt visas pilnvarotāja lietas – ar universālpilnvaru –, kā arī tikai zināmas šķiras lietas – ar ģenerālpilnvaru (2291. pants).

Tādējādi pilnvarojums nedod īpašumtiesības attiecībā uz kādu nekustamo īpašumu. Pilnvarojums (ņemot vērā pilnvarojuma apjomu un robežas) dod pilnvarniekam rīcības tiesības attiecībā uz pilnvarojuma objektu.

Pilnvarojums izbeidzas ar vienas vai otras puses nāvi (Civillikuma 2312. panta 5. punkts).

Attiecīgi, lai jūs varētu mantot nekustamo īpašumu, jūsu vecaimātei tas ir jāiegūst īpašumā, pēc kā var noregulēt mantošanas kārtību (slēgt mantojuma līgumu vai novēlēt īpašumu ar testamentu) vai slēgt dāvinājuma līgumu.