Svētku diena, kurā darbinieks neveic darbu, ir uzskatāma par apmaksājamu dienu, ja tā vispārējā gadījumā būtu darbinieka darba diena. Darba likuma 74. panta pirmās daļas 8. punkta mērķis ir kompensēt darbiniekam nenopelnīto darba samaksu, jo darba laiks samazināts no viņa neatkarīgu iemeslu dēļ.

Darbiniekiem, kas strādā tā sauktajā maiņu režīmā vai pēc iepriekš sastādīta grafika, darbs svētku dienā arī nav uzskatāms par ikdienas darbu darba samaksas kontekstā. Strādāšanu svētku dienās regulē Darba likuma 144. panta otrā daļa, kas nosaka: “Ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, tad ir atļauts nodarbināt darbinieku svētku dienā, piešķirot viņam atpūtu citā nedēļas dienā vai izmaksājot atbilstošu atlīdzību.”

Atlīdzības apmērs naudā par darbu svētku dienā ir noteikts Darba likuma 68. pantā un ir analogs virsstundu darba apmaksai – piemaksa 100% apmērā no darbiniekam noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, – ne mazāk kā 100% apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu.

Jāņem vērā, ka Darba likums dod tiesības darba devējam nostrādāto svētku dienu apmaksāt arī ar kompensējošu atpūtu citā darba dienā. Tas nozīmē, ka darba devējam, ievērojot likuma regulējumu, pastāv iespēja darbu svētku dienā atlīdzināt divējādi:

• darbiniekam darbs svētku dienā tiek kompensēts ar piemaksu;
• viņam pienākas cita apmaksāta atpūtas diena.

Ja izveidojas situācija, kad darbiniekam svētku dienā jāstrādā virsstundas vai paredzēts darbs svētku naktī, tad piemaksas jāsummē.

Savukārt, ja summētā darba laika darbiniekam svētku dienā saskaņā ar iepriekš sastādīto darba grafiku nav jāstrādā, tad par šo dienu nav jāmaksā Darba likuma 74. panta pirmās daļas 8. punktā noteiktā atlīdzība.

Līdz ar to, ja jums 24. un 25. decembrī nebija jāstrādā, tad šīs dienas darba devējam nav jāapmaksā.