Virsstundu darbs nozīmē jebkuru darbu, kuru darbinieks veic virs normālā darba laika, bet summētā darba laika organizācijas gadījumā tas ir darbs, kuru darbinieks veic virs pārskata periodā noteiktā normālā darba laika.

Sākotnēji vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Darba likuma 136. panta otro daļu virsstundu darbs ir pieļaujams, ja darbinieks un darba devējs par to vienojušies rakstveidā. Proti, no minētās tiesību normas izriet princips, ka darba devējs nav tiesīgs vienpersoniski noteikt, ka darbiniekam ir pienākums strādāt virsstundas.

Darba devējam ir tiesības nodarbināt darbinieku virsstundu darbā bez viņa rakstveida piekrišanas tikai šādos izņēmuma gadījumos (Darba likuma 136. panta trešā daļa):

1) ja to prasa sabiedrības visneatliekamākās vajadzības;

2) lai novērstu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas, kas nelabvēlīgi ietekmē vai var ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā;

3) steidzama, iepriekš neparedzēta darba pabeigšanai noteiktā laikā.

Darbinieku trūkums pirmšķietami neatbilst minētajiem izņēmuma gadījumiem. Ja darbinieka norīkošana virsstundu darbā nav saistīta ar Darba likuma 136. panta trešajā daļā noteiktajiem izņēmuma gadījumiem, darbinieks ir tiesīgs atteikties no virsstundu darba veikšanas.

Papildus informējam –, ja Darba likuma 136. panta trešajā daļā minētajos gadījumos virsstundu darbs turpinās ilgāk par sešām dienām pēc kārtas, darba devējam ir nepieciešama Valsts darba inspekcijas atļauja turpmākajam virsstundu darbam, izņemot gadījumus, kad līdzīgu darbu atkārtošanās nav paredzama vai Ministru kabinets ir izsludinājis ārkārtējo situāciju vai izņēmuma stāvokli.

Saskaņā ar Darba likuma 136. panta piekto daļu virsstundu darbs nedrīkst pārsniegt vidēji astoņas stundas septiņu dienu periodā, ko aprēķina pārskata periodā, kas nepārsniedz četrus mēnešus. Valsts darba inspekcijas ieskatā normā minētais pārskata periods ir jāpielāgo darbiniekam noteiktajam darba laikam, proti, ja:

• nolīgts normālais darba laiks, tad virsstundu darba pārskata periods ir mēnesis;
• nolīgta summētā darba laika organizācija ar pārskata periodu no viena līdz četriem mēnešiem, Darba likuma 136. panta piektajā daļā minētais virsstundu darba pārskata periods ir attiecīgi no viena līdz četriem mēnešiem;
• nolīgta summētā darba laika organizācija ar pārskata periodu, kas ilgāks par četriem mēnešiem, – četri mēneši.

Pieļaujamo virsstundu skaitu, kuru darbiniekam saskaņā ar Darba likuma 136. panta piekto daļu ir tiesības strādāt pārskata periodā, kas nepārsniedz vienu mēnesi, aprēķina šādi, piemēram, viena mēneša pārskata periodā 01.10.2022.–30.10.2022. ir 30 kalendārās dienas jeb 4 kalendārās nedēļas un 2 dienas, līdz ar to:

• 30 kalendāra dienas viena kalendārā mēneša periodā : 7 kalendārās dienas nedēļas periodā = 4,28 kalendāra nedēļas viena kalendāra mēneša periodā;
• 4,28 kalendāra nedēļas viena kalendāra mēneša periodā x 8 pieļaujamās virsstundas kalendārās nedēļas periodā = 34,24 pieļaujamās virsstundas viena mēneša periodā.

Tātad viena mēneša pārskata periodā 01.10.2022.–30.10.2022. darbinieku aizliegts nodarbināt vairāk nekā 34,24 virsstundas ar nosacījumu, ka darbinieks nav bijis prombūtnē. Gadījumā, ja pārskata periodā ir bijusi attaisnota prombūtne, attaisnotās prombūtnes laiks samazina normālā darba laika stundu daudzumu, kā arī ietekmē pieļaujamo virsstundu aprēķināšanas kārtību.

Paskaidrojams, ja pārskata periodā tiek pārsniegts pieļaujamo virsstundu skaits, darba devējs pārkāpj  Darba likuma 136. panta piektās daļas prasības, par ko iestājas administratīvā atbildība saskaņā ar Darba likuma 162. pantu.

Ja darbinieks veicis virsstundu darbu, par attiecīgo virsstundu skaitu darbiniekam papildus darba algai aprēķināma arī Darba likuma 68. pantā noteiktā piemaksa. Proti, darbiniekam par attiecīgo virsstundu skaitu aprēķināma kā darba alga (laika algas gadījumā – stundas algas likme reiz virsstundu skaits; akorda algas gadījumā – akorda algas izcenojums reiz paveiktā darba daudzums), tā piemaksa atbilstoši Darba likuma 68. panta pirmajā daļā noteiktajam apmēram – ne mazāk kā 100 procentu apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, – ne mazāk kā 100 procentu apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu.

Ja darba devējs nav veicis virsstundu apmaksu atbilstoši Darba likumā noteiktajam, darbiniekam savu aizskarto tiesību aizsardzības nolūkā saskaņā ar Darba likuma 94. panta pirmo daļu ir tiesības ar rakstveida sūdzību vērsties pie darba devēja. Tāpat darbiniekam savu aizskarto tiesību aizsardzības nolūkā ir tiesības ar iesniegumu vērsties Valsts darba inspekcijā, lai Valsts darba inspekcija veiktu uzņēmuma pārbaudi.