Labdien!
Mūsu māju apsaimnieko dzīvokļu īpašnieku biedrība. Ar mājas apsaimniekošanu saistīto jautājumu (remontdarbi, izdevumi, finanšu sadalījums utt.) apspriešana notiek kopējā čata grupā, izmantojot WhatsApp aplikāciju. Kopsapulces klātienē netiek sasauktas, to pamatojot ar atsevišķu īpašnieku nespēju ierasties. Esmu dzīvokļa īpašniece šajā mājā, taču biedrības amatpersona ir bloķējusi manu piekļuvi minētajā čata grupā saistībā ar to, ka publiski uzdevu amatpersonai nepatīkamus jautājumus par mājas kopējo parādu, mājas uzkrājumu tērēšanu parādu segšanai u. c. Vai amatpersona bija tiesīga šādi rīkoties, liedzot man pieeju kopīgi apspriest ar mājas apsaimniekošanu saistītos jautājumus un redzēt citu īpašnieku viedokļus? Ja šāda rīcība bija prettiesiska, lūdzu, miniet attiecīgo likumu! Vēlos piebilst, ka esmu lūgusi amatpersonai iespēju iepazīties ar biedrības statūtiem, taču mans lūgums tiek ignorēts. Varu vienīgi minēt, ka šādu statūtu nav. Kā rīkoties situācijā, kad biedrībai nav statūtu vai arī netiek dota iespēja ar tiem iepazīties?
Tāpat vēlos pajautāt, kā man tālāk rīkoties, ja nolemju izstāties no biedrības? Respektīvi, man nav saprotama kārtība, kā un kas tālāk sagatavo un izsniedz man rēķinus par apsaimniekošanu? Vai man jāslēdz atsevišķs apsaimniekošanas līgums ar šo biedrību? Kā rīkoties situācijā, ja biedrība atsakās slēgt šādu līgumu vai uzspiež savus līguma nosacījumus? Kurš šādā situācijā sastāda apsaimniekošanas līgumu? Vai pēc izstāšanās no biedrības man tomēr jāievēro biedrības pieņemtie lēmumi (piemēram, tika pieņemts lēmums mājas uzkrājumus tērēt nemaksātāju parādu segšanai, vienlaikus nesniedzot iedzīvotājiem nekādas atskaites, ko kategoriski neatbalstu)? Vai arī man personīgi būs spēkā apsaimniekošanas līguma nosacījumi? Paldies!
Dzīvokļa īpašuma likuma 18. pants nosaka, ka “dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas kārtību un veidu nosaka dzīvokļu īpašnieku kopība, ievērojot šā likuma noteikumus. Dzīvokļu īpašnieku kopība par savā kompetencē esošajiem jautājumiem lēmumus var pieņemt šādā veidā:
Tātad dzīvokļu īpašnieku kopībai ir tiesības noteikt saziņu WhatsApp grupā. Ja biedrības amatpersona ir bloķējusi jūsu piekļuvi minētajā čata grupā, tad tas neatbilst likumā noteiktajai saziņas kārtībai.
Attiecībā uz tiesībām (iespējām) iepazīties ar biedrības (un citu juridisku personu) dibināšanas u. c. dokumentiem paskaidrojam, ka minētie dokumenti ir pieejami Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vietnē www.ur.gov.lv.
Izstājoties no biedrības, rēķinus jums izrakstīs nama pārvaldnieks, šajā gadījumā – dzīvokļu īpašnieku biedrība. Atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumam dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbības un pārvaldnieka pienākumi tiek iekļauti līgumā starp dzīvojamās mājas pārvaldnieku un dzīvokļu īpašnieku kopību. Dzīvokļu īpašnieki pārvaldīšanas līgumu slēdz saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, kas pieņemts Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā. Noslēgtais pārvaldīšanas līgums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam.
Atsevišķs līgums, ja izstājas no biedrības, jums nav jāslēdz.
Lēmumus par mājas apsaimniekošanu atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likumam var pieņemt tikai dzīvokļu īpašnieku kopība, kuras sastāvā ir visi attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki.
Dzīvokļu īpašnieku kopība ietver visus dzīvokļa īpašuma īpašniekus, turpretī iestāšanās biedrībā ir brīvprātīga izvēle. Biedrības lēmumu pieņemšana ir saistoša tikai tās biedriem, nevis visiem dzīvokļa īpašuma īpašniekiem.
Vairāk par atšķirību starp dzīvokļu īpašnieku biedrību un dzīvokļu īpašnieku kopību varat lasīt LV portāla publikācijā “Dzīvokļu īpašnieku biedrība un dzīvokļu īpašnieku kopība – kas un par ko lemj”.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!