Nezinot visus ar lietu saistītos faktiskos apstākļus, varam jums sniegt vispārīgu atbildi.

Civillikuma 1893. pants noteic, ka saistību tiesības izbeidzas, ja tiesīgā persona tās pienācīgi neizlieto likumā noteiktajā noilguma termiņā.

Civillikuma 1895. pants nosaka, ka visas saistību tiesības, kuras nav noteikti izņemtas no noilguma ietekmes un kuru izlietošanai nav likumā noteikti īsāki termiņi, izbeidzas, ja tiesīgā persona tās neizlieto desmit gadu laikā.

Respektīvi, ja kreditors nebūs tiesā vērsies desmit gadu laikā no parādsaistību iestāšanās brīža, iestāsies noilguma termiņš. 

Noilgums ir pārtraukts, ja tā tecējuma laikā parādnieks kaut kādā kārtā atzīst kreditora prasību.

Tāpat paskaidrojam, ka izteikts atgādinājums parādniekam pārtrauc noilgumu (piemēram, ierakstīta vēstule ar atgādinājumu par parādsaistībām).

Savukārt, ja kreditors ir vērsies tiesā un sprieduma izpilde (izpildu raksts) ir nodota tiesu izpildītājam, šādam parādam noilguma faktiski nav. Proti, lieta pie tiesu izpildītāja var glabāties vairākus gadu desmitus, un piedziņu var uzsākt tad, kad parādniekam ir pietiekami ienākumi.

Komerclikuma 406. pants nosaka: “No komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā, ja likumā nav noteikts cits noilguma termiņš.”