Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Šogad rēķinos tika piestādīts avansa maksājums par to, lai ziemā tiktu saņemts karstais ūdens un apkure. Iedzīvotājiem no apsaimniekotāja puses netika izskaidrots, kā šī nauda tiks izlietota un kā rēķinos tiks uzrādīts atlikums, jo avansa summa bija lielāka nekā summa par patērēto ūdeni un apkuri. Pirmais avansa rēķins no mūsu puses netika samaksāts, kas tika uzrādīts kā parāds par iepriekšējo periodu. Pēc mēneša šo maksājumu veicām. Pēc tam tekošajā rēķinā pēkšņi tika uzrādīta nokavējuma nauda ar it kā atpakaļejošu datumu. Šo nokavējuma naudu neatmaksājām, jo tā tika izrakstīta tad, kad parāds par viena mēneša avansa summu bija samaksāts. Piebildīšu – visi rēķini par patērēto tika samaksāti. Šobrīd apsaimniekotājs nokavējuma naudu rēķinā uzrāda kā parādu par iepriekšējo mēnesi un atkal aprēķina jaunu nokavējuma naudu. Vai apsaimniekotājs rīkojas atbilstoši likumam? Vai var aprēķināt procentus par nokavējuma naudu, kas pamatā ir procenti par kavētu maksājumu? Vai ir iespējams aprēķināt nokavējuma naudu par periodu, kas bija pirms diviem mēnešiem, brīdī, kad rēķini jau ir apmaksāti? Paldies!
Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta otrās daļas 9. punkts paredz, ka vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga pieņemt lēmumu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu noteikšanas un maksāšanas kārtību.
Tātad dzīvokļu īpašnieku kopībai ir ekskluzīva kompetence lemt par pārvaldīšanas izdevumu noteikšanas un maksāšanas kārtību.
Pārvaldīšanas izdevumu definīcija ir noteikta Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 7. pantā, kas paredz, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumi ir maksājumi par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumu, kas ietver šī likuma 6. panta otrajā daļā minētajām obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām nepieciešamos izdevumus un šī likuma 6. panta trešajā daļā minētajām pārvaldīšanas darbībām paredzētos izdevumus, ja uzdotās pārvaldīšanas darbības nodrošina pārvaldnieks kā pakalpojuma sniedzējs, kā arī atlīdzība par pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā (šī panta pirmā daļa), un tādiem obligātajiem izdevumiem un citiem ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītiem izdevumiem, kurus pārvaldnieks saņem kā pilnvarotā persona, nekļūstot par pakalpojumu sniedzēju (šī panta otrā daļa).
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. panta otrajā daļā ir uzskaitītas obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības, kas ietver siltumenerģijas, arī dabasgāzes piegādi, ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu nodrošināšanu, sadzīves atkritumu izvešanu, slēdzot attiecīgu līgumu ar pakalpojuma sniedzēju (Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. panta otrās daļas 1. apakšpunkta b)) un elektroenerģijas nodrošināšana dzīvojamās mājas kopīpašumā esošajai daļai (arī kopīpašumā esošo iekārtu darbības nodrošināšanai, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. panta otrās daļas 1. apakšpunkta c)).
Tātad obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības paredz arī nodrošināt tādas darbības, par kurām dzīvokļa īpašnieki veic maksājumus (komunālie maksājumi).
Atsaucoties uz jau minēto Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta otrās daļas 9. punktu, tikai dzīvokļu īpašnieku kopība var lemt par kārtības maiņu attiecībā uz maksājumiem.
Secinot par jautājumā izklāstīto, pārvaldnieks bez dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma nevar noteikt avansa maksājumus.
Attiecībā par nokavējuma naudu norādu, ka saskaņā ar Civillikuma 1652. panta 3. punktu nokavējums iestājas, kad parādnieks ir palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu.
Procenti tiek maksāti no pamatsummas (Civillikuma 1764. panta ceturtā daļa).
Procenti nav ņemami no procentiem, kas uzkrājušies par pagājušu laiku (Civillikuma 1765. pants).
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
