Ir situācijas, kad darbinieks ierodas darbā, bet jūtas slikti un nav vesels. Šādā gadījumā darbiniekam būtu jāinformē darba devējs un jāvienojas par to, ka darbinieks var doties uz mājām vai pie ārsta. Ārsts pēc darbinieka apskates var izlemt, vai izsniegt darbiniekam darbnespējas lapu, kas attaisnotu darbinieka prombūtni.

Darba likuma 147. pants paredz gadījumus, kad, laicīgi paziņojot darba devējam, darbiniekam ir tiesības uz īslaicīgu apmaksātu prombūtni. Tātad īslaicīga prombūtne ir, ja:

• darba devējs nodrošina iespēju grūtniecei atstāt darba vietu, lai veiktu veselības pārbaudi pirmsdzemdību periodā, ja šādu pārbaudi nav iespējams veikt ārpus darba laika;
• darbiniekam ir tiesības uz īslaicīgu prombūtni, ja viņa tūlītēja klātbūtne darbā nav iespējama nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu dēļ;
• darbiniekam, kura aprūpē ir bērns līdz 18 gadu vecumam, ir tiesības uz īslaicīgu prombūtni bērna saslimšanas vai nelaimes gadījumā, kā arī, lai piedalītos bērna veselības pārbaudē, ja šādu pārbaudi nav iespējams veikt ārpus darba laika;
• par īslaicīgu prombūtni darbinieks savlaicīgi paziņo darba devējam. Īslaicīga prombūtne nevar būt par pamatu darba devēja tiesībām uzteikt darba līgumu.

Darba likumā nav noteikts īslaicīgas prombūtnes ilgums, tāpēc tas būtu jānoregulē uzņēmuma iekšējos normatīvajos aktos. Savukārt darbiniekam ir pienākums uzrādīt darba devējam pierādījumus par ārsta apmeklējumu.

Uzņēmumā jābūt izstrādātām vadlīnijām vai iekšējiem normatīvajiem aktiem situācijās, kad darbiniekam tiek konstatētas elpceļu slimības, piemēram, Covid-19. Darbiniekiem jābūt informētiem, ka nevar nākt uz darbu vai turpināt veikt darba pienākumus, ja ir elpceļu infekcijas pazīmes. Saslimšanas gadījumā darbiniekam jāpaliek mājās un jāsazinās ar savu ģimenes ārstu, it īpaši, ja darbs ir saistīts ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 447 “Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai, un obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtība”.

Atbilstoši noteikumu 5. punktam darbinieks, kurš ir nodarbināts ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai saistītajā darbā, neveic darba pienākumus, ja viņš var radīt risku citu cilvēku veselībai un viņam izpaužas kāds no 5. apakšpunktā minētajiem iespējamās infekcijas slimības simptomiem.

Saskaņā ar noteikumu 7. punktu, ja darba devējam rodas aizdomas vai ir informācija, ka darbiniekam izpaužas kāds no šo noteikumu 5. punktā minētajiem simptomiem vai viņš ir saslimis vai inficējies ar kādu no šo noteikumu 1. pielikumā minētajām infekcijas slimībām, darba devējam ir tiesības nekavējoties nosūtīt darbinieku veikt veselības pārbaudi, lai izvērtētu iespējamo risku citu cilvēku veselībai.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) vadlīnijas paredz, ka iestādei vai uzņēmumam ir jābūt rīcības algoritmam, ja Covid-19 raksturīgie simptomi parādās darbiniekiem, pildot darba pienākumus. Ja darbiniekam darba vietā parādās Covid-19 raksturīgie simptomi, viņš nekavējoties par to informē darba vietas atbildīgo personu, stingri ievēro distanci un izvairās no tuva kontakta ar citiem kolēģiem un klientiem līdz darba vietas atstāšanai, uzvelk sejas masku, dodas uz mājām, sazinās ar savu ģimenes ārstu un seko viņa norādījumiem, t. sk. par Covid-19 izmeklējumu veikšanu.