Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Esam iegādājušies domājamās daļas no kopīpašuma (lietošanā ir konkrēts dzīvoklis), kopīpašumā ir arī zeme. Zeme ietver pagalmu, kurā var iebraukt vai novietot auto. Savulaik daļa mājas iedzīvotāju ir izveidojuši biedrību, kuras vienīgais pienākums ir “administrēt” jautājumus par stāvvietu un auto iebraukšanu/novietošanu. Biedrības valdes priekšsēdētājs nenodrošina mums iespējas iebraukt pagalmā un atsaka auto novietošanu. Vai viņam ir tādas tiesības? Kā var atcelt šādas “priekšrocības”? Vai drīkstam veidot jaunu biedrību? Ja drīkstam, vai mums būs divas biedrības? Ja sniedzam tiesā prasību, kādas ir mūsu izredzes? Kas sedz tiesāšanās izdevumus? Vai esam tiesīgi vienpersoniski (viens kopīpašnieks) sniegt tiesā prasību?
Kā tas izriet no jautājuma, dzīvojamā māja ir sadalīta dzīvokļu īpašumos, kur vienā no dzīvokļiem jums ir iegādātas domājamās daļas. Vienlaikus ar domājamām daļām dzīvokļa īpašumā ir iegādātas arī zemes domājamās daļas. Lēmumam par pagalma (kopīpašuma) izmantošanas veida noteikšanu (stāvvieta) jābūt pieņemtam dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē (dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums pirms stāvvietas izveidošanas) Dzīvokļu īpašuma likumā noteiktajā kārtībā (Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta 2. daļas 2. punkts un 17. panta 71 daļa). Ja šāds lēmums tika pieņemts, tad līdztekus tika panākta vienošanās (līgums) par pagalma (kopīpašuma) lietošanas kārtības noteikšanu kopīpašnieku starpā. Kā tas samērā bieži ir novērots praksē, atsevišķi dzīvokļu īpašnieki vēlas labiekārtot pagalmu (izveidojot, piemēram, autostāvvietas) un izdevumus par šādu labiekārtošanu sedz individuāli. Tādējādi vienlaikus ar autostāvvietu izveidi dzīvokļu īpašnieku kopība piešķir šiem īpašniekiem individuālas tiesības atsevišķi lietot kopīpašumu. Parasti šādas darbības tiek realizētas arī ar atbilstošu ceļa zīmju uzstādīšanu (“apstāties” un “stāvēt” aizlieguma zīme kopā ar papildzīmi “pārējā papildinformācija” (“izņemot ar atļaujām”)). Skatīt Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija noteikumu Nr. 279 “Ceļu satiksmes noteikumi” 285. 27. punktu.
Jāpiebilst, ka lēmumu pieņemšanā dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē, ja dzīvokļa īpašums pieder vairākiem īpašniekiem (domājamās daļas), piedalās viens dzīvokļa īpašnieks, kurš saņēmis pilnvarojumu balsot citu kopīpašnieku vārdā. Balsojumā tiek ņemta vērā tikai viena balss (Dzīvokļa īpašuma likuma 17. panta 3. daļa).
Ja iepriekšējais īpašnieks (domājamo daļu atsavinātājs) ir akceptējis iepriekš minētās kopīpašuma individuālās lietošanas kārtības noteikšanu, tad šāds lēmums (attiecīgi – dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums) ir saistošs arī jaunajam daļu ieguvējam (jums).
Pirms jautājuma izskatīšanas par prasības celšanu tiesā, jums būtu jānoskaidro visi iepriekš minētie priekšnosacījumi attiecībā uz dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtajiem lēmumiem. Izdevumus saistībā ar prasības pieteikuma iesniegšanu tiesā sedz prasītājs. Ar tiesvedību saistītos izdevumus (prasības apmierināšanas gadījumā) var piedzīt no atbildētāja.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
