Saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” fiziskās personas darbību uzskata par saimniecisko darbību, ja tā atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

• darījumu regularitāte un sistemātiskums – trīs un vairāk darījumi gadā vai pieci un vairāk darījumi trijos gados;
• ieņēmumi no darījuma pārsniedz 14 229 un vairāk eiro gadā, izņemot ienākumus no personiskā īpašuma atsavināšanas (personiskai lietošanai paredzēto kustamo lietu – mēbeļu, apģērba un citu lietu);
• darbības ekonomiskā būtība vai personas īpašumā esošo lietu apjoms norāda uz sistemātisku darbību ar mērķi gūt atlīdzību.

Ja influenceris gūst atlīdzību naudā, precēs vai pakalpojumos, tie ir ienākumi, par kuriem jāmaksā nodokļi un jāveic sociālās iemaksas.

Nodokļu maksājumi atkarīgi no līguma, atbilstoši kuram tiek maksāta atlīdzība. Piemēram, ja ir noslēgts uzņēmuma līgums, tad nodokļus var nomaksāt ienākuma izmaksātājs. Ja uzņēmuma līgums ir slēgts ar saimnieciskās darbības veicēju, tad nodokļi un sociālās iemaksas no gūtā ienākuma jāmaksā pašam influencerim.

Saimnieciskās darbības veicējam/pašnodarbinātajam nākamajā gadā no 1. marta līdz 1. jūnijam jāiesniedz gada ienākumu deklarācija un no gūtā gada ienākuma jāsamaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Ja ienākums ir līdz 20 004 eiro gadā, tad nodokļa likme ir 20%.

Pašnodarbinātajam jāmaksā arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI).

Vēl ir iespējams, ka blogeris saņem autoratlīdzību. Šim ienākumam ir atšķirīgs nodokļu regulējums.

Ienākums, no kura jāmaksā nodokļi, ir arī preces vai pakalpojumi, kas saņemti kā atlīdzība. Tādā gadījumā preces vai pakalpojuma vērtība tiek “pārrēķināta” naudā. Atkarībā no tā, vai influenceris ir reģistrējis saimniecisko darbību vai nav, nodokļus par šo ienākumu samaksā vai nu komersants, vai pats influenceris – saimnieciskās darbības veicējs.

Fiziskajai personai pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas ir jāreģistrējas VID kā nodokļu maksātājai – saimnieciskās darbības veicējai –, norādot jomu, kurā persona veiks saimniecisko darbību.

Ienākumu guvējam par piemērojamiem nodokļiem konkrētajā situācijā, tajā skaitā par interneta vietnes reģistrēšanu, ir jākonsultējas Valsts ieņēmumu dienestā.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) informācijā “Sociālie tīkli un “influenceru” mārketings” skaidro, ka sociālo tīklu vidē, lai veicinātu preču un pakalpojumu reklamēšanu, aktīvi tiek izmantotas dažādas sociālo tīklu pakalpojumu iespējas, tai skaitā satura veidotāju jeb “influenceru” (turpmāk – Satura veidotāji) sociālā saziņa. Liels sekotāju skaits ir ātrs un efektīvs veids, kā ar it kā ikdienišķa sociālā tīkla ieraksta palīdzību sasniegt un ietekmēt lielu skaitu patērētāju, tomēr arī Satura veidotājiem ir jāievēro prasības, kas attiecas uz preču un pakalpojumu reklamēšanu vai tai pielīdzināmu saziņu. 

Sadarbība starp ražotāju, pārdevēju, pakalpojuma sniedzēju, importētāju (turpmāk – Reklāmas devēji) un Satura veidotāju tiek organizēta dažādos veidos, no kuriem tipiskākie ir:

• Reklāmas devēja un Satura veidotāja starpā noslēdzot līgumu, kas paredz atlīdzību par Produktu reklamēšanu;
• sūtot Satura veidotājiem Produktus, to paraugus, dāvanas vai organizējot dažādus pasākumus un uzaicinot tajos piedalīties Satura veidotājus, pretī sagaidot (cerot sagaidīt), ka Satura veidotājs publicēs ar attiecīgo Produktu saistītu informāciju, kas piesaista patērētāju uzmanību.

Jebkurš no minētās rīcības veidiem ir saistāms ar Produktu tiešu vai netiešu reklamēšanu. Līdz ar to šādas saziņas ietvaros patērētāji ir jāinformē par tās komerciālo raksturu, piemēram, izmantojot atsauces norādi [hashtag] vai citus līdzekļus, kas informē par reklāmas raksta, sponsorētas, atbalstītas, darījumu sadarbības ietvaros vai tās ietekmē izveidotu saturu.

Minētās prasības ir jāievēro arī tad, ja Satura veidotājs popularizē Preces, ko pats ražo, pārdod vai reklamē savās komerciālajās interesēs.