Vispirms jānorāda, ka maksātnespējas process ir paredzēts labticīgām personām, kuras no savas gribas neatkarīgu iemeslu dēļ vairs nav spējīgas segt vai ilgtermiņā nespēs segt savas saistības pret kreditoriem.

Konstatējot, ka parādnieks ir sniedzis nepatiesu informāciju, tiesa var pārtraukt maksātnespējas procesu (maksātnespējas administrators informē tiesu), kā rezultātā kreditoriem atjaunojas prasījuma tiesības pret parādnieku tādā apmērā, kā maksātnespējas procesa ietvaros tās netika dzēstas.

Fiziskās personas maksātnespējas process nav piemērojams personai (Maksātnespējas likuma 130. pants), kura:  

• pēdējo triju gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas ir sniegusi apzināti nepatiesu informāciju saviem kreditoriem; 
• ir izlietojusi piešķirto kredītu līgumā neparedzētajiem mērķiem, un par to ir stājies spēkā kompetentas institūcijas nolēmums krimināllietā;  
• pēdējo 10 gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas ir pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process, kura ietvaros ir dzēstas saistības;  
• pēdējo piecu gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas vai fiziskās personas maksātnespējas procesa laikā ir stājies spēkā kompetentas institūcijas nolēmums krimināllietā, ar kuru konstatēts, ka parādnieks ir izvairījies no nodokļu samaksas; 
• pēdējā gada laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas ir izbeigts fiziskās personas maksātnespējas process, nedzēšot saistības.

Saistību dzēšanas procedūru nepiemēro vai to pārtrauc šādos gadījumos (Maksātnespējas likuma 153. pants):  

• parādnieks pēdējo triju gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas vai maksātnespējas procesa laikā ir slēdzis darījumus, kuru rezultātā kļuvis maksātnespējīgs vai radījis zaudējumus kreditoriem, turklāt viņš apzinājās vai viņam vajadzēja apzināties, ka šādu darījumu slēgšana var novest līdz maksātnespējai vai zaudējumu radīšanai kreditoriem;  
• parādnieks ir sniedzis apzināti nepatiesu informāciju par savu mantisko stāvokli un slēpis savus patiesos ienākumus;  
• parādnieks nepilda bankrota vai saistību dzēšanas procedūrā paredzētos pienākumus, būtiski apgrūtinot maksātnespējas procesa efektīvu norisi. 

Ņemot vērā, kam un kādu nepatiesu ziņu sniegšana atklājas, nevar izslēgt iespēju, ka pret personu var, piemēram, ierosināt krimināllietu.

Krimināllikuma 214. pants “Nepatiesa maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšana” paredz, ka par tāda maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu, kurā sniegtas apzināti nepatiesas ziņas vai ziņas slēptas, ja pieteikuma dēļ var tikt pasludināts vai tika pasludināts maksātnespējas process (apzināti nepatiess maksātnespējas procesa pieteikums), soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.